es kādreiz lasīju, kā aukstā miglas rītā
gar pašu jūras malu skrēja suns
un sapratu, ka viss, ko dzīves laikā
mēs izdarām, ir tikai atvadas no sevis
no tā, ko mums ir devis mirkļa piedzīvojums sīks
līks koka stumbrs kāpu mežā skrajā
un tajā ieaugušas sena kara šķembas
mēs pieņemam, ka nejaušs pagrieziena punkts
mums atļauj nošķirt to, kas nozīmīgs un svarīgs
no tā, kas atkarīgs un vēl joprojām dzīvs
kā suns, kas skrien gar pašu jūras malu
kā suns, kas šajā brīdī tevi ļoti mīl

DELFI: 'Liepāja' izkārto Dodo elegantu vārtu guvumu 'škērītē'

KO?

DELFI: "Rebenoka slepkavības lietā trīs uzbrucēji – kalsnas miesas būves un tērpti viscaur melnā"

zinu, ka ciniski, bet nevaru neatcerēties vācu nihilistus no Big Lebowski

DELFI: Par dzīvību uz Veneras priecāties pāragri

No darba sludinājumiem: SLĒGTA TIPA APTIEKAS VADĪTĀJS
Ģimnastikas iela 1

Swedbank: "Biometrijai ir unikālas priekšrocības, jo tās pamatā ir personu identificēšana pēc tā, “kas tu esi”, nevis “ko tu zini” vai “kas tev ir”. Tai pat laikā biometriju ir ērti izmantot, jo nekas nav jāiegaumē – līdz ar to nav iespējams arī aizmirst."

Paklausīšos savu mīļāko depresīvo albumu - Lou Reed "Magic And Loss".

Vilcienā biļešu kontroliere pieskārās plecam kādam pasažierim, kurš sēdēja saulesbrillēs un aizvērtām acīm. Viņš satrūkās un aiz izbīļa iekliedzās, pareizāk sakot, iekaucās pa visu vagonu. "Jūs mani nobiedējāt. Es meditēju," viņš teica. “Jums ir ļoti vāji nervi,” teica kontroliere. “Jā, ļoti vāji,” viņš atbildēja, nenoņemot saulesbrilles.

Dmitrijs Prigovs:

Lūk, jaunieši pie manis atnāk
Ko viņiem varu pateikt es
Mācieties? - tas jau ir pateikts
Precieties? - tak precas jau
Bet apprecoties-samācoties
Tā jau ikkurš var nodzīvot
Tad teikšu viņiem ļaunprātīgi:
Dzīvojiet, kur tas nav ļauts -
Lūk, tā ir dzīve!

DELFI. Tiesas spriedums izbeidz monopolu Rīgas kremācijas tirgū

DELFI. Jaunatklāto Covid-19 gadījumu neesamība vienā dienā vēl ne par ko neliecina

DELFI. Ūdens temperatūra peldvietās noslīdējusi

Uga Dumpis: Saslimšanas risku rada izklaidēšanās

DELFI. Divi saslimušie saistīti ar uzliesmojumu draugu lokā

DELFI. Trešdien elektroenerģijas cena būs divas reizes augstāka nekā dienu iepriekš

DELFI. Premjers uzdod 'KPV LV' ministriem skaidrot elektrības pazušanu Rīgā; partija nikna

DELFI. Muktupāvela pieļauj, ka izglītības reformai ir slēpti mērķi.

DELFI. Piektdienas rītā Kijevas piepilsētā Brovari notikusi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu stila apšaude un izrēķināšanas starp konkurējošiem pasažieru pārvadātājiem.

LSM. Alkohols kā stresa mazināšanas līdzeklis krīzes laikā tiek izmantots biežāk nekā iepriekš, novēro speciālisti. Ir saprotami, ka cilvēki izmanto alkoholu kā atslābinošu, nomierinošu līdzekli, jo tas dod tūlītēju pozitīvu efektu.

"...bija vajadzīgs jauns, tikko rezidentūru beidzis ķirurgs, lai viņa degsme un vēlme pēc pārmaiņām ļautu to ieviest arī Rīgā."

DELFI. Pēc dzeršanas atmešanas uzreiz būtiski uzlabojies vizuālais izskats, atzīmē Rudaks.

Aicina ievērot piesardzību Latvijas sakopšanā.

Valdība atļauj nelielu kultūras pasākumu

no jaunākajiem darba sludinājumiem:

Vajadzīgs AUGU PATOLOGS
Prasības: Augsta zinātkāre un atbildības sajūta

DELFI. Saeima atbalsta tiesības vieglāk samazināt algas

DELFI. Šobrīd ir aizliegti arī jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka ir aizliegts doties ciemos un rīkot jebkāda veida svinības un tikšanās ar radiniekiem, kaimiņiem un draugiem.

DELFI. Atbalsta Lejaskurzemes novada pārdēvēšanu par Dienvidkurzemes novadu

DELFI. Cīņai pret latvāņiem atvēl vairāk nekā pusmiljonu eiro

DELFI. Keramiķus var salīdzināt teju vai ar brīnumdariem – viņi gandrīz no nekā rada lietas, kas ikdienas dzīvē cilvēkus iepriecina ik uz soļa.

DELFI. Nedomā par to, kā izskaties no malas. Ir viegli zaudēt uzmanību un pievērsties apkārt notiekošajam, tā vietā, lai izbaudītu fiziskās izjūtas. Elpo dziļi — mēģini aizturēt elpu uz 10 sekundēm vienlaikus — aizver acis un centies būt mirklī. https://www.delfi.lv/vina/attiecibas/milestiba-un-sekss/nekitras-izpriecas-vienatne-ieteikumi-neaizmirstamai-baudai-ari-bez-partnera.d?id=52080907

Redzēju apbrīnojamu sapni, ko nevaru neizstāstīt. Es sapnī atklāju Raiņa visrūpīgāk glabāto noslēpumu - viņam vēl Piektā gada revolūcijas laikā Jūrmalā bija slēpnis, kurā tika turēti spridzekļi vai kaut kāds šķidrums spridzekļu pagatavošanai. No ārzemēm. Un tas sapnī izskatījās kā virtuāls folderis datorā vai kā kaut kāda burvju dziras pudelīte datorspēlēs, tas ir, sapnī tas bija ticami un loģiski, ka reālu fizisku slēpni Rainis bija nomaskējis kā kaut kādu aplikāciju telefonā. Bet! Es atklāju, ka realitātē tie slēpņi (nez kāpēc tie bija divi folderi viens otram blakus) ir dzīva meitene, kas viņam piegādāja terorismam paredzētos izejmateriālus no kādas komunistiski noskaņotas Āfrikas valsts un tāpēc bija melnādaina skaistule. Un vēlāk, kad revolucionārais spars noplaka, Rainis turpināja pie viņas piestaigāt, lai saņemtu seksuāla rakstura iepriecinājumus. Vārdu sakot, slavenā Mēnesmeitiņa bija nekas cits kā afrikāņu revolucionāre, kura dzīvoja slēpnī Jūrmalā. Kopš 1905. gada.
Bet pēc tam mēs gribējām turpināt pētījumus un devāmies Jūrmalā uz kādu memoriālo vasarnīcu, tikai tur jau bija dzīvojis nevis Rainis, bet kāds padomju laika dzejnieks, tipa Jāzeps Osmanis. Atslēgas bija pie Vigula un mēs gaidījām, kad viņš tās atnesīs, lija lietus un viņš aizelsies skrēja slapjš ar tām atslēgām. Tad mēs rakņājāmies pa vecu grāmatu un žurnālu kaudzi tādā pussatrunējušā, zirnekļutīklu būcenī. Es atradu tam dzejniekam piederējušu kladi, kurā viņš bija salīmējis bildītes ar plikām sievietēm, ko bija izgriezis no septiņdesmito gadu ārzemju žurnāliem.

DELFI. Spānija mīkstinās sociālo distancēšanos bērniem

DELFI. Slēdzot tirgus, ASV jēlnaftas cena nokritusies zem nulles, dienu pabeidzot ar negatīvu vērtību, mīnus 37,63 dolārus par barelu, ziņo BBC. Tas nozīmē, ka naftas ražotāji maksā pircējiem, lai viņi ņemtu un uzglabātu naftu, baidoties, ka maijā varētu beigties vieta ražotāju naftas krātuvēs. Negatīva jēlnaftas cena sasniegta pirmo reizi pasaules vēsturē.

LTV: Pirms saslimšanas uzliesmojuma patversmē 'Zilais krusts' noticis lūgšanu pasākums
Vēl pēc tam ar draudzi saistīti cilvēki uz ielas gājuši klāt cilvēkiem, sludinot tiem savu ticību un solot izārstēt no dažādām slimībām. Jauniešu uzrunātās personas – galvenokārt gados veci cilvēki un cilvēki, kas izskatās pēc iespējamiem bezpajumtniekiem.

Aizvadītajā diennaktī Evaņģēlisko kristiešu draudzes nakts patversmē "Zilais Krusts" patversmē konstatētie 18 jaunie ar Covid-19 inficētie ir klīniski veseli, bez izteiktām slimības pazīmēm. Zili brīnumi!

DELFI. Nav pareizi repatriantus uzskatīt par ienaidniekiem, kuri atbrauc ar vienu mērķi - pārkāpt noteikumus un aplipināt citus, sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki.
Kā iepriekš teikts: "neviena cita tauta "nestāv līdzās" tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta."

DELFI. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš pirms Lieldienām aicināja ikvienu tautieti krāsot olas un rādīt tās citiem, pirmajā pēcsvētku dienā uzteicis latviešu māku krāsot šo auglības simbolu, sakot, ka neviena cita tauta "nestāv līdzās" tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta.

Pagājušonakt redzēju dīvainu sapni, kurā vispār nebija nekā no šībrīža noskaņas, nekādu vīrusu, visādi masu pasākumi un tā. Mani noķēra un pratināja kāds jauns policists cirtainiem blondiem matiem, visu laiku prasīja, ko es redzu sapņos, it kā mēģinot no tā izvilkt, kādi noziegumi man ir padomā, tur bija kaut kas ar bērniem, es it kā esot sarīkojis sprādzienu bērnu sarīkojumā vai vismaz gatavojies to darīt, un es cenšos kaut kādā veidā no viņa tikt vaļā, bet šis iet visur līdzi un uzmetas par sirdsdraugu, bet tad man parkā pēkšņi pieskrien piecas pavecas sievietes un prasa, vai es esmu Ilmārs Šlāpins, izrādās, viņām ir Ivetas Apkalnas koncerts pēc dažām minūtēm un tur ir paredzētas divas dziesmas ar maniem vārdiem, tāpēc vajag manu atļauju, es prasu, kas par tekstiem, viņa noskaita, par vienu trīsrindi man šķiet, ka varbūt ir kaut kur dzirdēts, moška no pirmā dzejoļu krājuma, varbūt tur bija tādi īsi iestarpinājumi starp dzejoļiem, par otru fragmentu man pirmā dzirdēšana, bet nu labi, saku, ka piekrītu, lai tik dzied. Tad es arī tiku vaļā no policista un aizskrēju uz to koncertu, izrādījās tas ir kaut kāds bērnudārzu koru pasākums, īsti nesapratu, kādā sakarā tur Apkalna, koncerts sākās ar noskaņojuma uzkurinātāju, nu, tādu Baibu Sipenieci, kura sauca: "Plaukstiņas, plaukstiņas!" un bērniņi visā zālē cēla augšā plaukstiņas un kustināja šurpu turpu, kā tādi baltie zalkši no Tūves Jānsones grāmatām.

Tiklīdz traukus nomazgāsi
Skat – jau jauna kaudze top
Kā te brīvi nosargāt mums
Kā te vispār izdzīvot
Var jau, protams, nemazgāt
Bet atnāk, lūk, te visādi
Saka – trauki jums netīri
Kur tad te vispār vairs brīvība

Dmitrijs Prigovs

tikmēr feisbukā:

Ludvigs Vitgenšteins 1916. gada 6. aprīlī: “Dzīve ir...”

1916. gada 7. aprīlī: “...spīdzināšana, kas brīžiem mazinās, bet tikai, lai padarītu mūs jutīgākus pret citām mocībām. Šausmīgs moku komplekts. Visu nakti nogurdinošs pārgājiens. Mani mocīja klepus un atrašanās piedzērušos, nelietīgu un stulbu cilvēku sabiedrībā. Dari labu un priecājies par savu tikumu. Esmu slims un man ir nožēlojama dzīve. Kungs, palīdzi man. Esmu nelaimīgs nabaga cilvēks. Izdzirdi mani, Kungs, un dāvā man mieru! Āmen.”

“Pārnākot mājās, atradu sievu saposušos tā, it kā viņa būtu pabijusi ārzemēs, taču es domāju, ka nebija gan, uz ko viņa man atbildēja kaut kā tā, kā man nepatika, un es viņu nedaudz pavilku aiz deguna, saprotams, lai viņu apvainotu un vēlāk mierinātu, kaut arī centos to noliegt, taču izdarīju to steigā, nabadzīte uztvēra to slimīgi, domāju, ka deguna saspiešana tiešām bija sāpīga, jo viņa vēl diezgan ilgi raudāja, taču pamazītēm mēs atkal kļuvām par draugiem gan pēc vakariņām pie manis kabinetā, gan arī vēlāk gultā.”

Semjuels Pīpss 1664. gada 5. aprīlī

"Šodien brīnišķīga diena. No visām pusēm uzradās kalni: zili, safīrkrāsā, dzelteni un sarkanbrūni. Pelēkas debesis un perlamutra tāles. Pa platas straumes gultni nonākam līdz Karakizilam, tas ir, “melnsarkanajam”. Šis nosaukums ir piešķirts taisnīgi, jo klintis ir veidotas no melna un sarkana lielgraudaina granīta. Tuksneša klusums. Cik gan labāki ir šie vientuļie langari par pilsētām un netīrajiem tirguslaukumiem. Žēl iedomāties, ka mēs varētu būt gājuši četras dienas starp vientulīgām klintīm un tāliem sniegājiem. Šodien ieraudzījām pirmos zemos skujukokus. Pa visu dienu, septiņdesmit četru verstu garumā tikai viens nožēlojams langars ar sliktu aku “simt aršinu” dziļumā. Pa visu dienu tikai divas mazas karavānas ar izkāmējušiem mūļiem. Skaidrs, ka mēs neejam pa ķīniešu lielceļu, bet pa jaunu, vēl neatklātu zemi. No kalniem spraucas melnu slānekļa un ogļu veidojumu līnijas. Un viss tuksnesis pamiris nākotnes soļu gaidās."

Nikolajs Rērihs 1926. gada 4. aprīlī

“Mīlestībā bailes ir uzticības pamatā. Bailes šķirties, jo bail, ka nākamais nebūs tik labs vai tik noturīgs, vai no tā, ka tavs iepriekšējais bez tevis jutīsies tīri labi. Sievietes nemaz tik bieži nepamet dzērāju, kā par to tiek runāts. Dzērājs, būdams brīvdomātājs, vienmēr dabūs citas sievietes, turklāt viņš izraisa mātišķas jūtas un arī seksuālu interesi, jo viņš ikreiz ir cita persona.”

Dona Pauela 1941. gada 3. aprīlī

“Šodien mēs uzsākam garu ceļojumu. Autobuss atiet deviņos no rīta un sasniegs Džeksonvilu divos naktī. Tas ir “ekspresis”, kas pietur tikai vienā vai divās vietās. Salonā pārdod sendvičus un kokakolu, krēslu atzveltnes ir atgāžamas atpakaļ, naktī katrs ieslēdz mazu personisku lampiņu kā lidmašīnās. Un stjuarts palīdz mums ērtāk iekārtoties, pieregulējot sēdekļus, nosaucot nākamo pieturu un pastāstot par ainavu aiz loga. Mēs ceļojam cauri Luiziānai, Misisipi un Floridai. Deltas atzari ir plati kā ezeri, tie mirdz saulē, un Meksikas līcis ir zils kā medusmēneša sapnis. Palmas, kaktusi, rododendri, ziedošas pilsētas, tropiskie meži ar biezu augu valsti, romantiskas mājiņas ar mierpilniem mauriņiem, vientuļas, pussagruvušas būdiņas mežos, mirguļojoša jūra, gurdenas lagūnas, nokarenās “spāņu sūnas”, greznas un biedējošas – vienas dienas laikā Dienvidi atklājās mums visos savos kontrastos. Un šīs dienas laikā Dienvidu lielā traģēdija vajāja mūs kā uzmācīga apmātība. Pat ceļotājs, kura skatu ierobežo autobuss un uzgaidāmās telpas, nevar no tās izbēgt. No brīža, kad iebraucām Teksasā, lai kur mēs dotos, gaisā bija jūtama naida smaka – arogantais balto naids, klusais melnādaino naids. Stacijās respektablas, bezgaumīgi ģērgušās vidusšķiras matronas ar skaudīgu naidu lūkojas uz koši tērptām un jautri rotātām jaunām melnajām meitenēm, bet vīriešus aizvaino nepieklājīgi skaistie jauno melnādaino vīriešu ķermeņi, tērpti vieglos uzvalkos. Amerikāniskajai pieklājībai šeit nav vietas. Drūzmējoties rindā pie autobusa, melnādainie tiek izstumti. “Tu taču nedomā palaist to nēģerieti pa priekšu,” no naida drebošā balsī kāda sieviete saka savam vīram.”

Simona de Bovuāra 1947. gada 2. aprīlī

“No 25. marta līdz 10. aprīlim gulēju Ostroumova klīnikā. Klepoju asinis. Abās pusēs trokšņi izelpā, labajā pusē paliek trulāk. 28. martā bija atnācis Tolstojs L.N.; runājām par nemirstību.”

Antons Čehovs 1897. gadā aprīlī