dienasgramata:



"Šodien brīnišķīga diena. No visām pusēm uzradās kalni: zili, safīrkrāsā, dzelteni un sarkanbrūni. Pelēkas debesis un perlamutra tāles. Pa platas straumes gultni nonākam līdz Karakizilam, tas ir, “melnsarkanajam”. Šis nosaukums ir piešķirts taisnīgi, jo klintis ir veidotas no melna un sarkana lielgraudaina granīta. Tuksneša klusums. Cik gan labāki ir šie vientuļie langari par pilsētām un netīrajiem tirguslaukumiem. Žēl iedomāties, ka mēs varētu būt gājuši četras dienas starp vientulīgām klintīm un tāliem sniegājiem. Šodien ieraudzījām pirmos zemos skujukokus. Pa visu dienu, septiņdesmit četru verstu garumā tikai viens nožēlojams langars ar sliktu aku “simt aršinu” dziļumā. Pa visu dienu tikai divas mazas karavānas ar izkāmējušiem mūļiem. Skaidrs, ka mēs neejam pa ķīniešu lielceļu, bet pa jaunu, vēl neatklātu zemi. No kalniem spraucas melnu slānekļa un ogļu veidojumu līnijas. Un viss tuksnesis pamiris nākotnes soļu gaidās."

Nikolajs Rērihs 1926. gada 4. aprīlī