magnolia:
..cerams, ka tie, kas dzirdēja kurbadu, redzēja arī dejotājus un skatuvi. 3.x būs?

_re_:
man velk čokuru vēderā no bezgalīgā lēruma iespējamību. kā apzināt visas un izvēlēties pareizo. kā neciest no izpētes, apzināšanās un izvēles neizdarīšanas. kā turēt vērtīgu to vienu, izdarīto

krii:
Vai kāds zina kaut ko par jūzeri jojo ?

honeybee:
Literatūre, šķiet, ir perfektais noslēgums šai vasarai. Janvārī, kad tas būs redzams, būs ūber

virginia_rabbit:

es (mēģinu dabūt simo mājās): ejam prom no pludmales, jau tumšs, tūlīt mežacūkas nāks dzert uz krastu
simo: mežacūkas dzers Mežezeru

krii:
Mīļā pasaulīt, cik nesalīdzināmi daudz vienkāršāka tu kļūtu, ja nauda un sekss, jā, tieši šie abi divi, pārstātu būt tik ārkārtīgi sensitīvi un sāpīgi temati, ar ko nekad nav iespējams saprast, kur tu ko piedāvā, ko - kompensē, un kā to vispār formulēt kaut cik delikāti.

teja:
Dažas lietas nemainās esmu iemīlējusies dainī īvānā tāpat kă 7 gadu vecumā we're meant to be

kakjux:

pēdējā laikā drusku nemierīgu dara doma, ka varētu iepingot TrakZ pēc divarpus mēnešu klusuma (abpusēja). iemesls nedarīt ir tāds, ja viņa vispār atsauktos, tad tas viss visticamāk izietu cauri jau parastajam scenārijam, es atkal beigās izbesītos un atkal būtu klusums. liekas mazliet bōring darīt to pašu.

jo nu, dzīve ciešanas, bet gribas, lai vismaz jestras.

par ko runājot, boksa treniņu atrašana joprojām neveiksmīga, bet laikam jāliek uz pauzes, jo te šas Tābora, JBJ, Eels koncis Lincā. kaut kur septembra vidū varētu sākt rakstīt visādiem treneriem.

toties aiziešana uz vēstniecību nozīmē aiziešanu arī beidzot pēc manas insurance card un tam sekojošo sēdēšanu ar laptopu āra barčikā saulītē, malkojot pivčus.

au:
Mums iet šādi jeb Odesa ir izcila
https://youtu.be/eu691S1CTxc

ravejsledzejs:
tā. ir jāatrod jauns kakts gulēšanai. pie tam tādu, kur ziemas laikā varētu būt vēl viens gulētājs. par viņu mums arī jāpadomā, jo zēns vēl nemaz nezina, ka namsaimnieks ir paredzējis jau no oktābra sākt dzīvoklī kapitālo remontu un ar celtnicības kantori jau visi līgumi sataisīti. tā kā pašreiz ir meklēšanās periods un tas ir iekritis tieši visintensīvākajā līķlasīšanas periodā. tā kā, ja kādam ir zināms kāds mazkakts, kur varētu ieviesties, lūgtum, padodiet ziņu.

kakjux:

atcerieties, ka es atstāju cliffhangheri par svētdienu Šumperkā, kad uz ziņu atsaucās Hurricane L?

jā. Hurricane L dzīvo Šumperkā. svētdienā beidzot atsaucās uz ziņu no sestdienas vakara. ballītes orgkomiteja visi tādi Sarkanās Žurkas terasē, tralalā, nananā un tas viss. Hurricane L paziņo, ka vispār šodien esot Olomouc un atpakaļ Šumperkā tikai vakarā pēc astoņiem. ballītes orgkomiteja ļ noskumst, jo pēdējais vlak uz Prāgām ir pirms tam. Hurricane L toties attaisno savu jūzerneimu un pēkšņi iebaksta, ka, eu, nu, a moš atbrauciet uz Olomouc? ballītes orgkomiteja, protams, visa acis. es paskatījos ČD appā, it kā vlaki uz Olomouc no Šumperkas ir bieži un vienkārši. bet nu, ballītes orgkomiteja nolemj, ka jāizveic nedaudz detalizētāka sapulce, bet tad vispirms jāuzēd brokastis. Hurricane L paziņo, ka mums viņa iepriekš jābrīdina par ierašanās laikiem, lai viņa var saorganizēt pārtraukumu darbos. ok.

Red Rat ēdiens ir tikai kļuvis vēl lieliskāks pa pēdējo gadu. perfekcija. un dievīgi ass.

tikmēr ballītes orgkomiteja nolemj ķerties pie vīntonikiem un saprast, ko darīt. visi attopas, ka jāpaskatās vlak no Olomouc uz Prāgām. tur drusku skumīgāka situācija. pēc visādām debatēm, RJ appa uzinstalēšanas un visādām dīvainām darbībām. orgkomiteja sāk domāt par slinkums vs satikt Hurricane L. beigās tiek piebukotas vietas vlakos un visi sarosās. pažūžo vēl Žurkā un dodas uz staciju, lai stundu sēdētu dīvainā transporta līdzeklī un baidītos no tā, kas tur sanāks. neviens jau nebija Hurricane L saticis kādu pusotru gadu. Olomouc stacija toties ir kaut kādā industriālā nekurienē. pa ceļam ir apmēram četri strīdi ar Hurricane L, kura grib mūs piespiest braukt ar tramvaju, bet mēs turpinam atteikties. 2 km var noiet, dude! ejot no galvenās stacijas visi brīnās un nesaprot, kas tieši kaiš šai varoņpilsētai. izskatās baisi, vispār. bet nu, kas izdarīts - izdarīts, tagad te.

ieraugot Hurricane L visi iesaistītie atplaukst smaidos un metas hagoties un visādi citi priecāties par. viņa aizved mūs uz kaut kādu barčiku kaut kādā alley. padzirdot mūsu vīntonika pasūtījumu, viņa pasūta sev arī tādu. un, ka sāk runāt, tā visiem noraujas drusku jumts. saprotiet, zajai tur visādi dzīvē jaunumi, vēl nezin kas, un tas viss tiek pasniegts čehu valodā. Hurricane L taču nerunā īsti angļu valodā. kad atnes dzērienus, zaja izdzer uzreiz apmēram ceturtdaļu glāzes. visi apm novērtē, ka slāpa laikam. vispār mēs tur savā starpā cenšamies koncentrēties uz čehvalodas comms, bet nu. man laikam gāja visgrūtāk. tomēr kaut kā pa visiem sakomunicējāmies. izflirtējāmies arī vienkārši apburoši. zaja joprojām ir tik pat jestra un fantastiska, kāda bija. divas stundas ar vienu pārtraukumu, kad viņai bija kaut kas cits jāizdara, tas bija totāli mindblowing hurricane exp. beigās zaja sabučoja mūs abus, piesolīja palikt sakaros, un aizgāja atpakaļ darbos.

ballītes orgkomiteja toties nolēma pasūtīt vēl vienu vīntoniku katrs, jo vajag nedaudz atiet un vispār attapties pēc. visi tādi sēžam sirsniņās uz Hurricane L, mēģinam atslābt. tiek saprasts, ka pulksteņa rādījumi nozīmē, ka ātri jāpaēd un jādodas uz staciju. nebija pārāk viegli atrast vlak vakarā, kurā vēl būtu brīvas vietas, būtu stulbi papist. kad tikām uz staciju un iekāpām vlak, kurš kavēja, ja kas, sēdējām un nesapratām, kas īsti notika. bet la, ka notika.

vlak uz Prāgām toties mūs iebāza kaut kādā slovāku vagonā, kurā viss bija slovāku valodā un nestrādāja kondicionieris. un ne blakus vietās. bija karsti, bezgaisīgi, milzu troksnis no atvērtā loga, man blakus bija 55+ vecuma zaja, kura rātni nočučēja visu ceļu, ik pa brīdim iekrācot man ausī. priekšā kaut kāds garmatains čuvaks skatījās Casino Royale. mēģināju gulēt, izlasīju visu pasaules tvitteri, bet nu kaut kad ta beidzot nonācām Prāgās. tad jau Brāļu barčiks, pivcis un atslābums.

missalise:

Es bērnībā atceros kaut kādu Īvāna runu, bet domāju, ka tā nebija Blatijas ceļa runa, bet kaut kādā citā pasākumā, kuru translēja pa radio, jo tur Īvāns nebija vienīgais runātājs, bet runāja arī citi. Tā varētu būt? Es atceros, ka vislielāko emocionālo iespaidu atstāja tieši Īvāna runa. Bet runāja arī Jānis Vagris, piemēram.

No tādiem vēsturiskiem mirkļiem es atceros, kā mēs pa TV skatījāmies, kā pieņem 4.maija deklarāciju. Atceros, ka viens deputāts bija nobalsojis "atturas", bet jau pēc rezultātu paziņošanas teica, ka balsojis (vai gribējis balsot) par. Un tad Gorbunovs smiedamies palaboja nobalsojušo "par" skaitu. Bet gadījumā nebija tā, ka tie, kas bija pret Latvijas neatkarībai, nebija izgājuši no zāles vai nepiedalījās balsojumā? To es īsti neatceros.

Nākošajā dienā mūsu vēstures skolotāja lika visiem burtnīcās pāršķirt jaunu lappusi un ierakstīt ar lieliem burtiem 1990.gada 4.maijs. Un teica, ka mēs dzīvojam lielā vēsturiskā brīdī.

Vēlāk es atceros 1991.gada 12.janvāri. Bija sestdiena un es mājās biju palikusi viena. Vecāki bija aizbraukuši uz bērēm pie attāliem tēva radiem, brāļu arī mājās nebija - viņi tajā laikā studēja. Es ieslēdzu televizoru un nesapratu to, ko tur rādīja. Pa Krievijas kanālu rādīja kaut kādu dīvainu raidījumu, kurā runāja par to, ka skaistums glābs pasauli. Bija diezgan neinteresanti. Tad es pārslēdzu kanālus un tad pēkšņi parādījās kaut kas pavisam dīvains - gāja runa par to, ka Lietuvā uzbrūk televīzijai. Es vispār nesapratu, kas notiek. Tā diena bija ļoti, ļoti gara. Un es ļoti gaidīju, kad nu beidzot atbrauks vecāki.

Vēlāk tētis brauca kopā ar citiem vīriešiem uz barikādēm, vecākais brālis tur arī bija. Es atceros pa TV redzēto - kā vīrieši stāvēja pie ugunskuriem, atceros, kā viņiem sievietes nesa zupu un tā. Atceros īsu TV sarunu ar Olgu Rajecku, kas arī tur bija.

Vēl vēlāk es atceros to dienu, kad mēs magnetefonā no kaut kāda TV raidījuma - visticamāk "Skabargas" rakstījām Tīnas Tērneres dziesmu "The Best". Bet tad tētis pārslēdza kanālu uz ziņu raidījumu "Vremja" - un ieslēdza magnetefonā ieraksta pogu. Toreiz es nesapratu tā nozīmi. Bet to es sapratu vēlāk, kad konstatēju, ka tētis ir ierakstījis to, kā diktors saka, ka PSRS ir beigusi pastāvēt.

Kādas ir jūsu personiskās atmiņas, kas sasaistās ar dienām, kurās notikuši vēsturiski notikumi?

french_mime, posting in pajautaa:
Kas jaadara, lai mati aatraak augtu?

honeybee:

Vēl tikai dažas dienas un es atkal būšu studijās

artis:
https://mobile.twitter.com/ProfPaulPoast/status/1164641339453202443

deloveja_kundze:
sasodīta saaukstēšanās vate un migla galvā.

varētu domāt, ka kaut kad ķermenis pierod pie tā, ka ir gadalaiki un ka ir gadalaiku pārmaiņas, un ka par to baigi nevajag pārdzīvot, bet laikam tas brīdis vēl nav pienācis.

martcore:

teja:
Šodien bija pirmā rudens diena. visu dienu staigāju pa āru un elpoju jauno gaisu. Man liekas vakar naktī nākot no vilciena redzēju kă viņš caur mežu atnāk. jau vakar no rīta manīju, ka lapām parădījusies tā rūgtā smarža. Bet šorīt bija nomainījusies visa realitāte reizē.

prtg:
Ir lietderīgi savaldīties un neiesaistīties strīdīgās diskusijās par tēmu, kurā esi kompetents, pat ja redzi, ka tiek izteikti acīmredzami šauri vai maldīgi apgalvojumi. Tā vietā labāk izvēlēties ietaupīto laiku laiku veltīt atpūtai, mērķu revīzijai, vai savas kompetences papildināšanai. Cita lieta ir radīt jaunu produktu vai pakalpojumu uz kompetences bāzes. Tur ar savējo vien nepietiek, un strīdīgas diskusijas ir lielisks validēšanas rīks un labu, papildinošu ideju augsne.

artis:
https://americanaffairsjournal.org/2019/08/the-financialization-of-the-american-elite/

artis:
"This single question occupied us for the rest of the hour. They knew armed guards would be required to protect their compounds from the angry mobs. But how would they pay the guards once money was worthless? What would stop the guards from choosing their own leader? The billionaires considered using special combination locks on the food supply that only they knew. Or making guards wear disciplinary collars of some kind in return for their survival."

"The more committed we are to this view of the world, the more we come to see human beings as the problem and technology as the solution. The very essence of what it means to be human is treated less as a feature than bug. No matter their embedded biases, technologies are declared neutral. Any bad behaviors they induce in us are just a reflection of our own corrupted core. It’s as if some innate human savagery is to blame for our troubles. Just as the inefficiency of a local taxi market can be “solved” with an app that bankrupts human drivers, the vexing inconsistencies of the human psyche can be corrected with a digital or genetic upgrade."

"Ultimately, according to the technosolutionist orthodoxy, the human future climaxes by uploading our consciousness to a computer or, perhaps better, accepting that technology itself is our evolutionary successor. Like members of a gnostic cult, we long to enter the next transcendent phase of our development, shedding our bodies and leaving them behind, along with our sins and troubles."

"They were amused by my optimism, but they didn’t really buy it. They were not interested in how to avoid a calamity; they’re convinced we are too far gone. For all their wealth and power, they don’t believe they can affect the future. They are simply accepting the darkest of all scenarios and then bringing whatever money and technology they can employ to insulate themselves — especially if they can’t get a seat on the rocket to Mars.

Luckily, those of us without the funding to consider disowning our own humanity have much better options available to us. We don’t have to use technology in such antisocial, atomizing ways. We can become the individual consumers and profiles that our devices and platforms want us to be, or we can remember that the truly evolved human doesn’t go it alone.

Being human is not about individual survival or escape. It’s a team sport. Whatever future humans have, it will be together."

https://www.cnbc.com/2018/07/11/survival-of-the-richest-the-wealthy-are-plotting-to-leave-us-behind.html

dienasgramata:
DELFI. Atgriežoties no Rīgas Londonā ar "Wizzair" reisu 15. augustā, pasažieris Andris konstatēja, ka no bagāžas pazudusi 700 gramu medus burka un atlētiskās vingrošanas josta.

avralavral:
"There remains a most important point in which the Kantian system is often misunderstood. It reveals itself plainly in every case of wrong-doing. Duty is only towards oneself; Kant must have realised this in his earlier days when first he felt an impulse to lie. Except for a few indications in Nietzsche, and in Stirner, and a few others, Ibsen alone seems to have grasped the principle of the Kantian ethics (notably in "Brand" and "Peer Gynt")."

Otto Weiniger, on Ibsen

kashadura:
Mana pēdējā nakts mūsu gultā
Pirmo dienu maigais mulsums
Mēs satikāmies šodien citā laikā
tāda sakritība it kā

Griestu balsināšana
Zvaigznāju tīkla sega uz grīdas
Skrienošas gaismas skices uz sienas
Tumsa
Smaržo pēc svaigi uzrullētas baltās krāsas
Rokas nogurušas
Baznīcas kāpnes virsgaismā

Rīts
Kopīga garlaikota un lēna visa vērošana
Tumši zilā kafejnīca tagad ir parasta
Kafija tik pat slikta
Tu ļoti labi izskatījies uz tā Kišlovska fona
Tikai zila

Arī tā vieta, kur mēs bijām - viņas nav
Un arī tā otra un trešā un ceturtā
Kurā tev nekā nebija kabatā
Tā kā tā sieviete parkā
Mēs bijām ilūzijā
Atpakaļgaitā

Pirmais dūriens
Nenotverams skatiens
sīkums
sīkums
sīkums

Ja es būtu pratusi labāk lasīt
punkts
punkts
punkts

Bet tagad mēs zinām
Cik ērts un mīksts var būt tāds dīvāniņš

Un vēl jau
Vēl jau

Esmu jūras krastā
Un atvērtā plaukstā
ideāli gluds

un silts

plakans

akmentiņš

_re_, posting in pajautaa:
vai jums kādam ir mājās, citur vēl saglabājušies vecie, pirmās latvijas laika logi un palodzes? šoreiz man interesē tieši palodzes profils - būšu ļoti priecīga, ja varētu nofočēt un atsūtīt bildi ar profilu tuvplānā. vai nu palodzes stūris, vai skats no sāna, tā lai redz izliekuma līnijas, pretskatā grūtāk tās nolasīt.

avralavral:
Vēlreiz par Nastasju Fiļipovnu un kņazu Miškinu: viņš ierodas, pilnīgi precīzi novērtē viņas stāvokli un bēdīgās izredzes un, tās novērtējis, izsaka viņai piedāvājumu, kas ne tikai ir pilnībā godprātīgs un augstākā mērā uzticams, bet arī pats labākais piedāvājums, kāds viņai jebkad izteikts, pats labākais iespējamais piedāvājums, turklāt sniegts par brīvu, bez slēptas viltības, bez jebkādas aptraipītības, bez savtīguma; tieši tāpēc arī viņa atsakās.

avralavral:
“Philosophy educated the Greeks, as the law did the Jews, in order to bring them each to Christ.”

St. Clement of Alexandria

prtg:
Nav starpība reizināt vai saskaitīt

prtg:

Vakar nez kāpēc atcerējos par agrīno turn-based MMORPG, kurā spēlētāji savus gājienus reizi dienā nosūtīja spēles serverim. Serveris tos apstrādāja un caur e-pastu nosūtīja atpakaļ rezultātus. Mērķis bija savā planētā uzaudzēt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, kā arī būvēt kosmosa kuģus, ar kuriem tālāk veikt datorsimulētas kaujas. Izvēlējos ķirzaku rasi, kurai bija vistizlākie gaisa kuģi un ieroči, bet kas bija visvaislīgākā. Mani gājieni tehnisku iemeslu dēļ iestrēga, kas man liedza izkauties ar citiem spēlētājiem. Rezultātā pasīvi, bet ģeometriski progresīvi miera apstākļos augot ķirzaku populācijai, man sanāca negaidīti un negodīgi uzvarēt, jo uzbrukt pašai ķirzaku planētai neviens neuzdrīkstējās.

krii:

wowow:

Subj: two questions
Body: I have three questions , I would like to get your help.

chimera:
m. tomēr ir briesmīgs seksists. piem, viņš nekādi nespēj noticēt, ka kolēģe a. nagļakā raksta sev neesošās virsstundas un dara citas riebīgas lietas, jo "viņa taču ir meitene".

teja:
Tas strāvojums, kur ir golf clayderman, origo boys utt., no vienas puses ir apsveicama kritiskā kustība melni tērptajiem sarkanvīna dzērăjiem un liekulības tirgus establišmentam. Vinu radošă darbība ar iznēmumiem (grăvlejs) škiet nepelnīti ignorēta. Nepelnīti, jo piem., tas ko dara Visjaunākais Rīgas teātris ir akūti trūkstoša lieta LV teātra dzīvē. Pašironija kā tāda pieklibo. Bet, no otras puses, es, piemēram, galerijă 427 nekad neesmu bijusi, aiz vispărēji nedrošas sajūtas (kauns?), ka, teiksim tā, nepārvaldu aktuālos kultūras kodus. Kaut kădă zină vini ir radījuši tikpat nepieejamu vidi kāda ir vinu spoguļattēls. Man arī neinteresē bojāt ķermeni ar ballēšanos, turklăt esmu kristīgs cilvēks, romantisks, ticu labajam, gribu lai visiem labi iet, utt. Neredzu savu vietu ne oligarhu azotē, ne anarhijā. Kaut kădā ziņă šīs abas kustības ir man vienlīdz nepieejamas un neinkluzĪVAS. Man lv măkslā ir akūti ir vajadzīga cita subkultūra. Piem Tehno mākslinieki, kas rīko pasăkumus garīgās aprūpes centros. Un šoutouts tiem cilvēkiem, ar ko man bija šī saruna, un es ceru ka viņi nāk jau pār horizontu ar Vēl Jaunāka laikmeta stafu.

aizliegts_v:
Ar Saulkrastu Saulrieta taku viss kārtībā, ir gan taka, gan saulriets

artis:
Kā Latvijā iegājusies mode nepareizā secībā norādīt valūtas vienību? Valūtu norāda pirmo. Tam seko naudas summa. Seši ASV dolāri un septiņi centi — US$6.07. Astoņpadsmit Eiro un divdesmit divi centi — €18.22. Trīsdesmit divi Šveices franki (CHF) — Fr. 32. Divsimt sterliņu mārciņas — £200. Viena Japānas jena — ¥1.00. Latvijā reklāmās u.c. komunikācijā ačgārni raksta 554.42€. WTF?

artis:
" Switzerland, a key feature of the home market is the ‘dual education system’, which combines on-the-job training in a company with classroom instruction at a public vocational school. With only 20% or less of Swiss adolescents choosing the purely academic path, thanks to the dual education system, the Swiss labour force also consists of a highly skilled and well-trained pool of workers that boast apprenticeship skills in addition to higher-education qualifications."

https://www.juliusbaer.com/insights/en/markets-explained/on-switzerland-an-alpine-song-of-ice-and-fire/

lidaka:

Koleegji jaunie man patiik. Darbs arii patiik, lai gan reizeem liekas, ka par maz daru. Bet, nu, knapi 4 nedeeljas nostraadaats, veel ir kur augt.

fleur:
Jauki pusdienlaikā konstatēt, ka šodien esi aizmirsusi uzkrāsoties. Tā, ka pilnībā. Tik mati saķemmēti.

sirualsirual:
esmu pesimists, jo tā ir spēcīgāka pozīcija.

f:

mani dārgie draugi, žūrija un kolēģi, - zobiņš!!!