dooora:
cik tālu līdz Vupertālei?

1902.

kakjux:

Dziesmā gaudulīgs čuvaks: I’m walking away
kaķ (līksmi): TAP TAP TAP!
VZ: jo, lai uzsvērtu, ka nebrauks tak ar tramvaju

krii:
Tā bija Kusturicas filma, bet tagad es pilnīgi noteikti zinu, kādas gribu savas atvadas, kad tā nereize pienāks.

basta:
Luka zajebal

https://youtu.be/o8Bt4eiXHrU

basta:
Šodien bija mēğinājums.

fleur:
Grūti bērnam izaudzēt avokado, ja kaķis visu laiku no glāzes izdzer ūdeni.

krii:
"... Bet tad tu tagad piezvani brālēnam, jo viņš ir sastrīdējies ar savu māti, un izstāsti, kur un kā jābrauc. Bet runā tā, it kā jau būtu izlemts un pašsaprotams, ka viņš to savu māti vedīs. Tev ar viņu vienmēr bijušas labas attiecības, viņš negribēs tev runāt pretī."

sirualsirual:
90% smadzenes 10% skumjas

artis:
https://www.garethjones.org/wostwag/purpiss.htm

virginia_rabbit:

S: ko Krievija šobrīd dara?
E: šobrīd neko. vienkārši dzīvo. man liekas Krievijā tikko kāds bērns arī tā pajautāja
S: kas notiktu, kad mestu atombumbas?
E: tad visa pasaule uzsprāgtu. Japānai vienreiz uzmeta divas atombumbas
S: Japānai uzmeta?
E: jā

krii:
Pietiek latviešu dzimtā kādam nomirt, lai visā krāšņumā parādītos desmitgadēs plaukušie savstarpējie kašķi un aizvainojumi.

"... Piezvani tu tai M, un pēc tam pastāsti man, ko norunājāt. Es ar viņu negribu runāt."
"... Vajadzētu jau aizbraukt atvadīties, bet pēc tās A jubilejas, es negribu viņu redzēt."

Un nē, man nav jauks raksturs, drīzāk otrādi, un šī nav mana mierīgākā un vieglākā nedēļa, bet kaut kā nevilšus esmu uzņēmusies (vai tiešām pati?) koordinatora un zvanu centra funkcijas.
Dzeru balzamu, kurinu sveces un klausulē dažādās balsīs dūdoju: "Lai vai kā - ir mazāk ticams, ka tu nožēlosi, ja būsi klāt, nekā - ja nebūsi, bet neviens nepārmetīs arī ja nebrauksi. Nē, tas nemaz nav tik tālu no Rīgas. Nē, tev nav pienākuma nevienu apkampt, var taču atsaukties uz kovidu. Protams, ka tev ir tiesības dusmoties uz R, bet miris taču ir G, un atvadīšanās būs no viņa ."

Un, domājot par nelaiķi krusttēvu, man ir caur asarām jāpasmaida, jo iztikt šādā brīdī bez mācītājiem, runātājiem, zārka un puķēm, un galvenais - bez kapu kopiņas ar begonijām un rāzīti - tas ir ļoti gaumīgi, nebiju domājusi, ka viņam tā sanāks.

Viena pelnu sauja sajauksies ar krasta smiltīm. Otru vējš izkliedēs starp mola akmeņiem. Trešā pašūposies viļņos un nogrims.
Starp vienu valsti un otru. Tajā pašā skarbajā ainavā, kur viņa dzīve sākusies.


Pirms daudziem, daudziem gadiem viņš man parādīja, kā izskatās moča karburators un sveces. Un kā pieslēgt akumulatoru. Plusa un mīnusa vadiņi, un nešļanckājies, skuķi, tur iekšā ir nikna skābe.
Un vēl viņam bija stāsti par jūru un aizjūras zemēm, kur apelsīni aug kokos, un papagaiļi lēkā pa zariem, un es klausījos pavērtu muti.

Pēc tam viņš vairs nebrauca jūrā, tikai ilgojās pēc tās. Bet rīt daļa no viņa pie tās atgriezīsies uz mūžīgiem laikiem, un es zinu, ka Poseidons viņam piemiegs ar aci un nosēdinās uz ruma muciņas kaut kur savas labās spuras tuvumā.
Priekā!

kisswithafist, posting in iztulko:
Latviski ir kaut kas tāds, ko saka, ja divi cilvēki vienlaicīgi pasaka vienu un to pašu? Ekvivalents "jinx" šai kontekstā?

f:
aizgājām uz mini zoodārzu. tur bija tikai vistas, truši, viens pavisam baby kazlēns (superkjūt) un ponijs. uzmini nu, kurš izraisīja vislielāko pārsteigumu un sajūsmu mūsu mazākajam ģimenes loceklim?

kants:

basta:
Biju pa turieni skrējis, braucis ar mopēdiem, močiem, mašīnām un traktoru, līdz vakar beidzot bērnības sapni piepildīju - izbraucu pa smiltenes kartingtrasi ar kartingu. Esmu gatavs sacensties.

sirualsirual:
man ir svarīgi, ka cilvēkam ir atbilde uz jautājumu “ko tu pašlaik lasi?”, un ja tas vēl ir kaut kas interesants, pārējais nāk no sevis. tad nu ko jūs tagad lasāt? pats tikko pabeidzu Rilkes eseju izlasi un tagad sāku Šopenhauera ķieģeli, jau kādu laiku lasu Manna Faustu.

wowow:

"...
If you look on Amazon I am a contributor to the Book "Property Trendsetters" ... and an interview by Tracy in the Toronto Star is in the works with the Authors... I would like to recommend a Canadian APP ... but as it stands now I will not mention your app.
..."

krii:
Mīlīši, kur jūs pērkat sveķu terpentīnu? Simbā palicis tikai sintētiskais. :(

krii:
Tā līksmā eiforija, kad atlaiž krampjos savilktie muskuļi, alelujā! Sāku saprast, kāpēc vakar izraudāju kādu puslitru sālsūdens - tikai un vienīgi no nogurdinošām fiziskām sāpēm, kā izrādās, tik nepamanāmi saplūdušām ar fonu, ka nav pat vārdā saucamas.

virginia_rabbit:
Simo: krūmos bija ideots, kas skatījās, kā mēs čurājam. Droši vien gribēja aiztikt pincīti

virginia_rabbit:
parkā - "raģion oģeņ štaņiški!"

martcore:
vēl tāds momentu izdomājuši, ka perijam meisonam advokāta eksāmenu palīdz nolikt hamiltons bergers
un tas nav vienīgais perebors pa fāzēm

maigs:
tā nu mans otrais plānotais latvijas atvaļinājums šogad pačab. 14 dienu pašizolāciju un anti-socializēšanos nealkstu, līdz ar to sāku domāt francijas-dienvidu cienīgas alternatīvas. laikam pirmoreiz pa visu covid laiku sajūtos čābīgi, ņemot vērā, ka sajūtu līmenī daļa covid piesardzības noteikumu liekas cilvēku čakarēšana (itālijā jāievērjo atstatums 1m, nīderlandē 1,5m, latvijā 2m, vai mēs runājam par vienu un to pašu vīrusu, vai arī viņš uzvedās dažādās valstīs savādāk, absurds <- prātā šaudās šādas domas) + kamdēļ, ja es būtu gatava šodien veikt testu, pēc nedēļas, iebraucot latvijā veiktu testu (7tajā dienā) un vēl pēc nedēļas testu (nosegtu par saviem līdzekļiem), man joprojām pēc tam būtu jāsēž pašizolācijā, jo tādi lūk ir likumi, kamēr atkal citās valstīs tas strādā. ka dzirdēts, ka policija dežūrē pie mājās, uzmanot cilvēkus, kuri sēž pašizolācijā (seriously, vai tiešām nav citu, svarīgāku lietu ko darīt?). un beigu beigās absurds, ka vakar cilvēki ielidojot varēja izvairīties no karantīnas, bet šodien vairs nē.

viena, no svarīgākajām dzīves atziņām man ir tā, ka man ir svarīgi, lai es ar savu iztikas pelnīšanu nečakarētu cilvēkus (čakarēšana un darbs, kas čakarē citus cilvēkus sniedz man sajūtu, it kā uz vemšanu velk). lai arī strādāju valsts aparātā, paldies dievam 'cilvēku čakarēšana un to dzīves apgrūtināšana' nav mana ikdienas vai darba sastāvdaļa. nu un šoreiz es jūtos kā čakarēšanas upuris. nabaga ego, šņuk, šņuk

fedrs:
Biju sadomājis pārmaiņas pēc kaut ko pamācīties pats, nevis skolot citus, pieteicos mācībās pieaugušajiem. Pirmdien kurjers stveda oarakstīt līgumu... šodien atnāca e-pasts, ka grupa nav nokomplektēta. Piedāvāja mazliet citu programmu, kuru beidzot izlasīju. Ko nevaru teikt par iepriekšējo :/ Ko lai saku? Nu, gribējās kaut kādu izklaidi, bet... papīrs par šādiem kursiem tāpat nevienu nesajūsminās, un Hello world es pilnīgi noteikti varu saviem spēkiem dabūt uz ekrāna.

wowow:
Stulbi, ka viedums nāk tikai komplektā ar varžacīm un kriku.

dooora:
https://livestreamfails.com/post/26112

artis:
https://youtu.be/jxtyFW4MBz0

prtg:

Odds Against Tomorrow (1959)

kashadura:
Mājā smaržo pēc pankūkām, bērni ir bijuši ārā pa druskai un par spīti iekšējam kritiķim, grīdas izmazgātas un somas sakrāmētas rītdienas braucienam. Paveras tomēr drusciņ gaišāks skats uz notiekošo, kad KĀDS atsaucas uz izmisuma saucieniem. Paldies!

prtg:

Trubadūrs - jūtūberis

missalise:
Ik pa brīdim ir mazliet tāda apstulbuma sajūta. Tad, kad ilgu laiku nav nekas noticis un tad daudz kas notiek (pati gan esmu bijusi tiem notikumiem iniciatore), tad ir tāda jocīga sajūta. It kā es uz kādu laiku būtu izkāpusi kaut kādā zināmā dzelzceļa stacijā, tur mierīgi dzīvojusi. Un tad atkal iekāpusi nākošajā vilcienā, kurš nu nesas baigajā ātrumā pa man nezināmām vietām.

krii:
Elle, elle, elle, elle, elle, elle, elle

martcore:
kaut arī jaunā assassin's creed ideja izraisa nedaudz dalītas sajūtas
nē, es piekrītu tam, ka AC geimplejs nevienam īpaši nepatīk (it īpaši tiem, kas ir piedzīvojuši Thief laikus vai kaifojuši no Dishonored abām spēlēm), visu izšķir anturāža
tāpēc Odiseja bija afigenns pasākums, kvasīt uz ielām kopā ar grieķu filozofiem, ko vispār labāku var vēlēties
un nestāstiet man, ka hidras un minotaura nebija, it kā jums būtu kādi uzticamāki ziņu avoti par homēru simpsonu

bet vikingot?
ar ienaidnieku forpostu iekarošanu, izlaupīšanu un pārkrāsošanu savās krāsās es jau gadus desmit nodarbojos spēlē far cry
tikai, tipa, pret profesionāliem militāriem algotņiem, nevis miermīlīgajiem iedzīvotājiem, kuri nez no kurienes pēkšņi ir ar ieročiem un pat nosacītu taktiku
saprotu, ka vikingošana ir daļa no mūsu vēstures, taču es nesacītu, ka kāds ar šo kurzemnieku iniciatīvu īpaši lepotos
vēl vairāk, domāju, ka paši skandināvi, pretēji stereotipiem, arī ar to nelepojas
te viena islandiešu strīmere, kad viņai pajautāja, vai zivju kara uzvarētāji islandieši arī ir vikingi, ar nereālu sašutumu atbildēja, ka nē

vot paskatieties, jūras pirātus ta arī mīl par to, ka viņi tur cīnas ar militarī frīkiem
nav nevienas filmas par džeku zvirbuli, kurā viņi darbotos somāliešu stailā
taču pirātismu ir iepējams kaut kā romantizēt, kamēr vikingu romantizācija izskatās nu tā sev

dooora:
no visiem trim ĀssVē prezidenta kandidātiem, šis man šķiet viszimpatiskākais. jānodod mammai sveicieni.

presene

martcore:
The game probably evolved from the fact that amongst friends, it is difficult to host a casino rules blackjack that needs a dealer which plays very differently from the players. In casino rules, the cards are opened, and the dealer must play at least until 17 points but must stand once reached, while the players have no limits. This is complicated for a home friendly game, and it appears that the odds are stacked against the dealer. So most friends don't volunteer to be the dealer.

A unique feature is that the dealer is allowed to selectively reveal some players' hands, settle bets with them and then hit again and reveal other players' hands. Another unique feature is a special status given to owning 5 cards unbusted.

prtg:
Optimize [ˈäptəˌmīz]

make the best or most effective use of (a situation, opportunity, or resource).

kakjux:

Havlíčkův Brod ir samērā savdabīga pilsēta. pat ne tāpēc, ka viņiem ir pašiem sava Žižkova, bet drīzāk tāpēc, ka tā ir pivnīcas Rebel pilsēta. Rebel ir tiešām gards pivcis, recommend!

bet staigāt apkārt un vērot visur dzeltenus saulessargus ar sarkanu uzrakstu Rebel visur pa pilsētu, tas ir... savdabīgi :D nu, es te lietoju vārdu "staigāt" tā somewhat loosely, ja godīgi. tātad, man virs potītes viena saite totāli nopisās un viss ir au. visgrūtāk ir kāpt vai pat vienkārši iet lejā pa kalnu, daudz sāpīgāk nekā augšā. nav gan tā, ka iet augšā vai iet pa plakanu nebūtu au, tikai mazāk au nekā doties lejup.

lēnā garā dodamies uz vecpilsētu. nezinu īsti, kas tieši tur notika, bet daļa vecpilsētas un centra, arī gar upi, ir tupa viss uzrakts. kaut kādi.. nez. karoč, ielas uzraktas un nekas nav saprotams. dēļ tā sanāk izmest kaut kādu līkumu gar pīļu dīķi. y'know - dīķis, kurā dahuja pīļu. dodamies tagad uz centriem. tur galvenajā laukumā ir viens Rebel barčiks, viena Pilznīca un viena Bernardnīca. protamska, mēs visi tādi Prāgeri un mums dodiet Rebeļpivci! kad kāds pēdējoreiz pie Rebeļa tika, ta? bet nu, tur viss aizsēdēts. nopūšamies. un no palikušā Bernardnīca ņem preferenci pār Pilzņīcu. jo nu, Bernards _ir_ labāks pivcis nenoliedzami! (also, es nekur diži tālāk nevaru tagad aizklibot anyways.)

Bernardnīca vispār izrādās ir padārga iestāde. bet, paskatieties uz visām citām immediate izvēlēm. nolēmām, ka nav tik traki, nepārsit Prāgas cenas, paliks tepat. also, Bernards. limonādes gan viņiem huiņa, fuj. bet toties ēdiens. tur sanāca tā, ka lasis, kas parasti visur ir dārgs AF, šeit uz visa pārējā fōna ir salīdzinoši ok cenā. I mean, lasis, kas ir lētāks par krkovici? izvēle ir Easy. un lasis bija gards. uhti. tiešām, lielisks lasis un lieliski un perfektā konsistencē sagrillēti dārzeņi un neviena paša burkāna!

ja jūs esat Havlíčkův Brod un gribat aiziet tiešām kvalitatīvi un garšīgi un uhhh uzēst, ejiet uz Restaurace U Zlatého lva. ja sanāk sēdēt iekšā (we didn't), ņemiet vērā, ka krēsliem ir kapucītes.

bet nu, nepaliks tak tur. also, ap pus11 mums anyway palūdz jau samaksāt un doties, jo grib tomēr taisīt ciet barčiku. tiek izvilkta gūgle. I know, I know, cheating, bet atcerieties, ka man kāja nestrādā? atrodam kaut kādu ielu, uz kuras 3 potenciāli late night barčiki. klibos taga tai virzienā. pa ceļam sanāk iet cauri kaut kādai mazai alejai un tur ir āra galdi. un, ejot garām vienam, tur milzu suncis viss tāds ieintersējas par mani. saimnieks it kā tur kaut ko sanervozējas, ka es nobīšos, bet mans pirmais reflekss bija pakasīt suncim aiz ausīm. tad nu sakasīju un samīļoju sunci, gājām tālāk.

pēc nelielas un konkrētas neizpratnes un tomēr lieku kvartālu nostaigāšanas, atrodam kaut kādu barčiku, kur, izrādās, ir divi barčiki. un tie nav dzīvojamajās mā iebūvēti, so ļauj sēdēt ārā! uhti! urā! izvēlamies to, kurā mazāk cilvēku un nīgrāka bāra zaja. tur gan nez kāpēc nedod Rebeli, bet laikam atkal Bernardu, ja pareizi atceros. vai Krušovici? in any case. kaut kādā brīdī gan paliek pārāk jau vēsi un tomēr ejam iekšā. un tad viņi pamanās nomainīt industriāli Lindermann uz kaut kādu popsu. nu kas tā dara? un vispār nīgrajai zajai apnīkst strādāt un viņa aiztaisa ciet barčiku. ballītes orgkomiteja sapīkst un iet uz otru barčiku. bet nu visi samiegojas salīdzinoši ātri un dodas atpakaļ uz paliktuvi.

nākamajā dienā mana kāja ir mazliet labāk, bet joprojām au. auauauau! neko. mums paliktuves receptioniste bezmaz piespiež iet brokastu telpā vismaz kafiju iedzert, ja ne ēst brokastis (brokastlaiks jau bija beidzies tur viņiem), citādi nevar tak laist mūs prom. paklausīgi iedzeram kafijas un apelsīnu sulu. un dodamies uz vecpilsētu.

šoreiz Rebeļa barčikā ir vieta, kur piesēst. ir arī baigi karsti un laukumā nav īsti nekādas ventilācijas, nu - vēja. limonādes tur nav vispār. bet ir vinea. nedaudz apspriežamies, paņemam kafijas un tonikus. bet kaut kā liekas, ka jāpāriet uz radleriem. aptekšņi tur tādi... nu.. nav gluži sava amata meistari tomēr. mēģinam no viņiem dabūt pivci ar spraitu un atsevišķi vinea. dabūjām radlerus - pivcis + vinea. ir ļoti savdabīgi, bet nav tā, ka negaršīgi. limonāde :D uzēdam arī brokastis tur. nav it kā slikti, bet nekas sevišķi special. paprasījām vienkārši Rebel pivci, vairs ne atjauktu, bet apteksnis nemaz neklausījās un atkal atnesa radleru. eh. eventually jau izdevās ieskaidrot :D pēc kāda laika nolēmām iet tomēr atpakaļ uz tiem barčikiem, kas tur pagājšnakt bija. šoreiz kaut kā uzreiz piesēžam otrajā, jo tur sola dot Rebel pivci atkal. bet nu, izrādās, ka tomēr Kozelu. bet tur vismaz ir norm ēna un kaut cik vējš, daudz omulīgāk. also, kaut kāds mazs suncis skraida apkārt un ir amusing. vispār laba žūžošana ar pivčiem tur bija. tīri jauki un patīkami.


----
lepojos ar shaving down cibparādu listi! :D tā parādu liste vispār radās tāpēc, ka darbu un Mega Korp related un vispār visu pasaules stresu bija daudz par daudz. nevarēju nekādus burtus vispār īsti parakstīt. arī visos comms man tur izveidojās liste ar unread messages, kuras atliku un atliku. bet nu, tagad laikam vieglāk un mierīgāk palicis, ka jau tā izdodas tomēr sadrukāt burtus. tātad, kas te tagad palicis? Olomouc trip, Kutna Hora ar Bar 22 etc, Dobřichovice kāpiens, salīšana apkārt kalnam un whatever vēl atcerēšos. :D

san:
Viena no lietām, kas man patīk vismazāk, ir suņu kašķi. Taču suņu pasaule nav tikai pūkaina un mīļa, un esot tajā nākas pieredzēt visas suņu dzīvnieciskuma puses. Mums ir divi suņi — Nesija un Skudra, kuras viena otru uzskata par konkurentēm un nelaiž garām iespēju parādīt kura ir galvenā. Šī iemesla dēļ dāmas dzīvo atsevišķi, un kašķu iespējamība ikdienā ir ierobežota. Bet. Cilvēkdzīvnieka prāts pilnīgi visas iespējamās situācijas nespēj izskaitļot.
Vakar mēs ar Nesiju devāmies mežā skriet kanikrosu. Pirmais nepatīkamais starpgadījums bija uzskriešana virsū seskiem, kuri čučēja bariņā uz takas. Suns ieskrēja seskos, sākās tracis, bet savācu savu zvēru (vinnējošā tehnika ir ņemt aiz pakaļkājām) un upuru nebija. Un tad pieskrien Skudra. Kurai tur nevajadzēja būt. Bet viņa bija. Pēc sekundes simtdaļas bija gatavs sākties arī kašķis, bet pirms pieslēdzās mans cilvēkprāts, instinktīvi uzgūlos virsū Nesei, aizsedzot viņu ar savu ķermeni. Kašķis izkūpēja, tā arī īsti nesācies, lai gan vienu nelielu skrambu plecā dabūju, pirms Skudra paspēja nobremzēt. Tā mēs kādu laiku gulējām, es uz 40kilogramīgā Nesika, kamēr Skudra ganījās apkārt meklējot sesku un vienu arī atrodot, bet es tur neko nevarēju padarīt. Tad Skudru aizveda mājās, bet mēs turpinājām skriet.
Par gulšanos virsū sunim izlasīju dramatiskā Blair Braverman stāstā par to kā viņa izglāba suņa dzīvību, uzguļoties viņam un aizstāvot ar savu ķermeni. Paldies Blērai, ka izstāstīja, un paldies jums, ka stāstat savus stāstus. Bet manējais vakar turpinājās uz drosmīgas nots, braucot ar kvadru un tā piekabi pa neceļu, kā arī skaldot malku. Esot uz kvadras es nodomāju — tā jūtas princese, kad ir savaldījusi pūķveidīgu rāpuli un tagad tas viņu klausa. Un man ir rozā mati, kā lai te nejūtas karaliski!

sirualsirual:
mūsdienas sūkā! nez, vai senajiem ļaudīm bija tik traki!

prtg:

Él AKA This Strange Passion (1953)