Nepabeigtā dienasgrāmata


10. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 23:45

[info]prtg:
Kāds varētu Trampam ieminēties, ka bez Gazas ir vēl pāris vietas, no kurām varētu evakuēt nemiera cēlājus, piemēram, Krima un Donbass.
 

(bez virsraksta) @ 22:21

[info]beatrixe:
Noskuvu tēvam matus.
Tas ne tuvu nav emocionāli satuvinoši, kā filmās.
Tas ir ļauni, tas iztukšo mani. Es zinu, ka viņam galvu sasildīs mana cepure, jo tā ir mīksta un silta, ar mīkstu iekšpusi, nekodīs galvas ādu viņam. Un sasildīs, kad viņš rīt būs ķīmijterapijā. Un tad viņš atbrauks mājās, tad mēs tiksim galā ar sliktu dūšu, caureju, vemšanu un viņš jokos un es arī, jo citādi nevar.
Mana pasaule bez jokiem sabruks pavisam.
 

(bez virsraksta) @ 20:51

[info]prtg:
Tags:

Rīga. Dublis 1 (2017)
 

(bez virsraksta) @ 19:42

[info]slepkava, posting in [info]pajautaa:
Jāpajautā cibiņiem kadā īsti ir pieredze ar savu iepriekšējo auto pārdošanu, kā veicies pašiem, varbūt varat ieteikt kādu servisu, kas nesāpīgi un jauki to nokārto?
 

Par "Emīliju Peresu" @ 19:06

[info]krii:
... Reiz Meksikā kādā bārā satikās Tarantīno, Rodrigess un Almadovars. Viņi ilgi dzēra, un kādā brīdī starp krēslu un rītausmu viens no viņiem (neviens neatzīstas - kurš) teica - Veči, kā jūs domājat, ja visas mūsu klišejas samiksētu virtuves kombainā un uztaisītu mūziklu (gribētos jau kā "Čikāgu", bet tik stilīgi nesanāks), vai tauta pavilktos?

Viņi piedzērās un aizmirsa, ko runājuši. Bet Odijārs, kurš tikām sēdēja pie blakus galdiņa, bija jau pierakstījis.
 

(bez virsraksta) @ 18:27

[info]f:
noskatīju, tātad, savu philips rokas putekļu sūcēju.
noformēju pirkumu, ko nomaksāt trīs vienādos maksājumos bez pārmaksas.
un gaidīju 17. februāri, kad to solīja atvest man uz mājām.

šodien kurši raksta, ka viņu piegādātājs vairs nekad nepiegādāšot šo modeli. piedāvāja kaut kādas galīgi kreizī alternatīvas (ar putekļu savācēju apakšā! kam tad tas vajadzīgs?). nu kā tā?!
bija pārāk laba cena, lai būtu patiesi, heh.
 

(bez virsraksta) @ 14:52

[info]virginia_rabbit:
nesu zobos vīnogas uz izlietni
 

9. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 22:55

[info]basta:
Marka uzradās. Kārto autovadītāja apliecību un izskatās labi.
 

(bez virsraksta) @ 19:07

[info]prtg:
Kāpnes pie Katalonijas mākslas muzeja pēc muzeja apmeklējuma ar dzīvajiem izpildītājiem nostabilizē Stendāla sindromu.
Pakāpjoties Montdžuis aiz muzeja, pie olimpiskā stadionā gara rinda uz K-pop supergrupu, daudzi tērpušies melnbalti ar rozā.
Botāniskais dārzs mitrs un ļoti rāms, caurvīts gaumīgām pastaigu terasēm.
Atpakaļ uz kāpnēm, saulrietā dzeltenoranži atspīd gaišpelēkā pilsētas panorāma.
Iemetu mūziķei piecus eiro.
Kādu laiku eju blakus meitenei, kuru ievēroju jau muzejā, ar briesmīgi sarkanu degunu, kas kontrastē ar pelēku mēteli un baltajām botām, līdz mūsu vektori diverģē.
 

(bez virsraksta) @ 19:06

[info]prtg:
"Followed the girl on a motorbike
Saw her enter a bar
It's dark inside with candles burn and
To liberate her scars
She Spanish-dance on the table
With butterflies that burn"
 

8. Februāris 2025

par stokh vizīti @ 15:14

[info]_re_:
pērnajā ceturtdienā nokrašoju mammas pēļos (tik sen nebiju palikusi tā vnk pie mammas pa nakti, turklāt vēl slima bērna statusā), sadzēros māsīcas aptiecnieķes brīnumpulverīšus un piektdien laidos vien rīgās un tālāk stokholmās uz telpu orientācijām. ar gudru ziņu termometru līdzi neņēmu.
stokh ir absolūtu lieliska transporta sistēma, sistēmas aplikācija, viss ērti, tīri, smuki, saprotami. un pilsēta (mūsu redzētās nelielās daļas) tāpat
man ir no tiesas žēl, ka viņu imigrācijas politika ir atdūrusies tajā dubļu žļurgā, kur tā šobrīd ir. mums sacensības notika trīs dažādās skolās, otrdienas erebrū ziņas liek noskurināties

bet orient, tātad. dzīvojām 12 min gājiena attālumā no galvenās pasākuma ēkas - midsommerkrassen ģimnāzijas. saulainā un dzestrā sestdienas rītā, ar kādiem 5 grādiem mīnusā, devāmies turp. drīz ievērojAm, ka pretī skrien sportisti, plānajos, īsajos sporta tērpos ar kedām pie rokas. izrādās, grūtajām elefantu grupām (arī mēs elefanti, obv) pirmās dienas starts citā skolā, uz kuru visi diebj labas 10 min telpām piemērotā apģērbā, tik ar pārvelkamām tupelītēm pie rokas. zviedriem tas tāds nieks vien, rādās. mēs gājām savās ziemas jakās, kapucēs un dūraiņos, mēs vēl neesam tajos tēraudos.
pirmo reizi piedalījos sacensībās, kur katram tiek iedots konktrēts starta laiks, noteiktajā minūtē jābūt starta koridorā, starta poga pašam vispār nav jāspiež. izrādās, tā ir ierasta orient sacensību prakse, bet nu es uz tādām nebraucu nekad. stāvu savā koridorā, bik tirinos, jauna, smaidīga organizatoru meitene man kaut ko nosaka, nesaprotu, palūdzu, lai atkārto, viņa samulst, bet beigās tomēr nosaka vēlreiz - just have a fun. un es tā arī darīju. lēnām prātīgi no katra punkta uz nākamo, pārbaudu, vai tur tiešām varēs tikt, baigi nenesos un kaklu nelaužu. uz distances otro pusi tomēr ieķeru azartu un izdaru vienu kļūdu, par laimi to samērā nesāpīgi varēja labot, pazaudēju kādu nepilnu minūti.
stokh ir tātad pasaulē vērienīgākā telpu orient, visvairāk dalībnieku, no 16 valstīm šogad, un slavena ar savām sarežģītajām distancēm. pirms braukšanas papētīju iepriekšējo gadu kartes, oboi, dažas distances man prasīja stundu pie datora vien.
ieskatam pirmās dienas sarežģītākā punkta distance. lai nokļūtu no 2. punkta 3. stāvā uz 3. punktu 5. stāvā bija jādara šis - G trepes uz 2. stāvu, garām M, K kāpnēm uz L, L kāpnēs ārējā zona uz 3. stāvu, tālāk pa J kāpnēm uz 6. stāvu, taisnvirziena krustojumā uz B kāpņu iekšējo zonu, pa to uz 5. stāvu un tad caur telpu labirintiem jau klāt esam.
finišēju 30 minūtēs, pie finiša/starta zonas satieku elīnu, ko zināju pēc skata un vārda, bet rīgās nekad nebijām runājušās. viņa uzreiz mani uzrunā - nu, ka gāja, kā bija. saku, ka viegli! elīna mazliet nobrīnās, jo citi finišētāji sūkstījušies, cik sarežģīta distance, kādi gļuki un tā. elīna tajā dienā noskrēja kā trešā, nākamajā kā otrā un kopvērtējumā ieguva absolūti pārliecinošu pirmo vietu mūsu tantar grupā.
savukārt es pilnīgi negaidīti pirmajā dienā biju iefanojusi 5. vietā, nieka 3 sekundes aiz ceturtās.
starta grupas bija visas dienas garumā, sākot no 10 līdz pat 15, un kas mūs ļoti pārsteidza - nevienam neņēma nost karti pēc finiša, kā tas notiek pie mums. tātad teorētiski jebkurš var saviem vēlāk startējošiem biedriem parādīt karti, bet acīmredzot zviedru mentalitāte pat nepieļauj šādas šmaukšanās iespēju. ļoti labs sabiedrību raksturojošs elements.
svētdien distance bija sadalīta pa divām blakus esošām skolām, vispirms atkal pārsimts metrus pa āru uz otro skolu, tad pa to diezgan daudz bizojamā, ne pārāk grūti, drīzāk čakarīgi veicamas distances un visu laiku liekas, ka vnk neieraugi īsāku ceļu, kas atkal traucē, jo tērē laiku šaubās un domāšanā.
pa vidu distancei bija jāskrien tie paši pārsimts metri atpakaļ uz galveno ēku, man ka neskrējējam tas likās ļoti netaisni, bet pati absolūti vainīga, hh. lielā skola bija konfekte. sarežģīti, domājami, labi paslēpti īsceļi, viena kļūda un esi iepēries vietā, no kuras ārā lai tiktu, atkal 2 stāvi un 3 perimetri jāapskrien. man par laimi tā negadījās, bet samulsuma brīdis bija (lasi, minūti bolies kartē un nesaproti, ko tagad iesākt), uz grūtāko punktu ceļu atradu, bet ne īsāko, diemžēl. pārējais viss bija raiti un finišā 12. vieta.
toties kopvērtējumā saglabāju savu 5. vieto un nenormāli ar sevi lepojos, lūk :)
 

7. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 22:50

[info]basta:
- no rīta, braucot uz darbu sadusmojos uz motoceklistu, kurš braucot pa apdzīšanas joslu (kaut arī otra josla bija tukša) iesēdās man blaindspotā, tādējadi piesaistot sev pārlieku lielu manu uzmanību.
Šāda stulba, pārākuma sajūta, ignorance un/vai nespēja lasīt satiksmi mani kaitna un motoceklistos līdz šim esmu maz novērojis - parasti tā brauc autovadītāji.
Kaut kad rudenī vienā piegājienā, "braucot pēc iespējas tuvāk ceļa "*labajai*" malai, apdzinu pabraucu garām astoņām (jap, skaitīju, jo adrenalīns teica, ka vajagot skaitīt) pa ātro joslu braucošām mašīnām.

- ir piektdienas vakars un nevaru sagaidīt pirmdienu un darbiņu.
 

(bez virsraksta) @ 21:42

[info]iive:
Tikko no aptiekas, dodas paēst un domā, ka obligāti jāatceras iedzert zāles pēc maltītes. Ēdnīcā pie galdiņa satiek draugu, kas arī nesen stāstījis par veselības sarežģījumiem.

Es: Čau, es te piesēdīšu, nolikšu mantas.
Draugs: Nu, es jau gan tikpat kā prom
Es: Tu jau paēdi? Kā Tev ar tiem kuņģa jautājumiem?
Draugs: Pagaidām tālāka risināšana ir uz pauzes, kādu brīdi ēdu tikai vārītus kartupelīšus, putriņas un tādas lietas
Es: Uij, gandrīz slimnīcas ēdiens

/Vēl mazu brīdi saruna turpinās/

Draugs: Negribi uz karnevālu? Izrādās, man +1
Es: Ai, uij nē. Iemaini kādam pret kaut ko garšīgu
Draugs: ... /skatiens/
Es: Āāāāā, I am stupid, I'm so sorry
 

(bez virsraksta) @ 20:32

[info]prtg:
Kā teiksim - vetlīze, vai slapjnoma?
 

(bez virsraksta) @ 20:02

(bez virsraksta) @ 10:15

[info]_re_:
nezkāpēc es joprojām neesmu atdraugojusies no a. hermaņa ig (nekur citur es viņu nelietoju). kā domājat, cik ilgi vēl, līdz viņš paziņos, ka arī iebrukums ukrainā tomēr ir viena laba, pamatota štelle?
 

6. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 22:55

[info]basta:
1.5 sek.
 

(bez virsraksta) @ 22:49

[info]elina:
Rīt gaidāms augstākais atmosfēras spiediens pēdējos desmit gados. Būs jāpieskata, kādus dančus rīkos mans asinsspiediens.
 

(bez virsraksta) @ 20:35

[info]avralavral:
Arī pavisam jaunās paaudzes rakstnieki turpina uzskatīt (tikko vienu pieķēru), tāpat kā uzskatījām "mēs" 1980.-1990. gados, - ka "mēļš" ir maigi rozā vai bēšīgs ("mēļu rožu pušķis").

Vajadzētu atcerēties pārbaudīt vēl pēc gadiem 25, vai šis turpinās.

Intuitīvi šķiet, ka "mēļš" vajadzētu nākt no latīņu 'malva', franču un angļu 'mauve'. Bet tā neesot gan:
'mēļš' = from the same stem as melns (q.v.): Proto-Baltic *mel-n, from Proto-Indo-European *mel- (“dark, red color; dirty”). Interestingly, the same stem gave rise to blue- and black-color terms in Baltic languages. Cognates include Lithuanian dialectal mė́las (“blue”).
 

: 2025 @ 19:41

[info]f:
Tags:

nedomāju, ka piedzīvošu kaut ko tādu, bet - buffy the vampire slayer, iespējams, augšāmcelsies!
 

(bez virsraksta) @ 17:45

[info]_re_:
lai arī es to piedzīvoju jau kuro tur četrdesmito reizi, joprojām neviltots pārsteigums - piecos vēl gaišs!
 

(bez virsraksta) @ 14:32

[info]prtg:
Tags:

Peldsezona atklāta. Sasildījos pie Dr. Stravinsky.
 

(bez virsraksta) @ 10:56

5. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 20:08

[info]f:
Tags:

also, izrādās, ka ir diezgan liels izacinājums noskatīties american psycho ar mazu bērnu mājās. tā jau neko, bet jābūt gatavam ātri nopauzēt un pievērt ekrānu.
 

(bez virsraksta) @ 17:00

[info]lavendera, posting in [info]pajautaa:
Kas jādara, lai nemaksātu muitu, ja no ASV sūta mazpaciņu privātpersona privātpersonai?

(Sūda tirgotājs neatsūtīja preci uz ASV adresi laikus, lai to atvestu uz Ziemassvētkiem rokasbagāžā, un uz sūdzību izliekas par beigtu.)
 

(bez virsraksta) @ 08:45

[info]f:
taisnību sakot, man darbā atrastos kāds vīriešdzimuma pārstāvis, kam pateikt: "kāpēc tik nopietns? pasmaidi!"
 

(bez virsraksta) @ 12:01

[info]martcore:
teicami par "likteņa ironiju", un vispār lieliska ideja esošam un pamatīgi slavenam krievu kinorežisoram preparēt klasiku no sava skata punkta

 

(bez virsraksta) @ 11:06

[info]au:
varbūt jums ir arī kāda lieliska idejai Londonai?
braucam ar visiem mazajiem susļikiem uz 6 dienām (viena diena Harijā Poterā), esmu jau nobukojusi national gallery, natural history museum un tate.
gribētos pavazāties pa šarmantām ieliņām, svētdienas tirdziņiem, braukt ar autobusu, pastaigāt pa krastmalu.
 

4. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 20:53

[info]shelly:
Mājās pazudis cukurtrauks. No rīta vēl bija, tagad vairs nav. Kā gaisā izkūpējis. Ar visu karoti, vāciņu un cukuru. Pagaidām cukuru sabēru kastītē, kas paredzēta vates kociņiem.
Esmu atsākusi rēķināt procentus. Gan X procentus no skaitļa, gan veselus skaitļus no X procentiem. Pēc turpat divu nedēļu izvairīšanās. Līdz šim es turējos kā vīrs un skaidroju, ka 6. klasi jau vienreiz emu pabeigusi, atgriezties tur netaisos, vēl vairāk - neko neatceros, viss ir pārāk sarežģīts un par skolotāju arī nestrādāju. Bet šodien pat es sapratu, kas jādara. Pat Lauvu man vēl 100% pārliecības nav.
Ļoti nāk miegs. Biju cerējusi šodien aizmukt no darba un pasnaust diendusu, bet bija nenormāli daudz darba.
Un rīt jāceļas sešos, jo Lauvam no rīta konsultācija matemātikā, uz kuru viņu pieteicu jau vakar, kad viņš kārtējo reizi diedelēja, ka viņam vajagot palīdzību ar procentiem.
- Nu, re - es pašapmierināti teicu. - Es tev palīdzēju. Pierakstīju tevi uz konsultāciju!
Pieļauju , ka šis man joks ierindosies, Lauvasprāt, nesmieklīgāko joku topā. Rīt, kad man būs jāceļas kopā ar viņu, man droši vien liksies tieši tāpat.
Bet nu kopējiem pūliņiem Lauvas sekmībai eksaktajās zinātnēs vajadzētu celties.
 

(bez virsraksta) @ 19:48

(bez virsraksta) @ 15:28

[info]au:
pirmajā vakarā berlīnē pazaudēju balsi. un ej un iestāsti, ka tas tikai viens auksts štērnītis uz ielas nulle grādos, nevis visa nakts reivos.
bet tā jauki, auksti, bet daudz daudz staigājām, ir dažas brīnišķīgas izstādes (o, Nan Goldin!), vēl brīnišķīgāks berlīnes vaibs pats par sevi.
man laikam tieši šādi vajadzēja - bez liekas agendas, bet ar lērumu ikdienas soļu un skatu.
drusku jau arī mūziku paklausījāmies, i elektroniku, i trāpījām uz Jāņa Petraškeviča pirmatskaņojumu, kaut ko iepirku mauerparka krāmeniekā, nofočējos fotobūdā, un vispār.
 

(bez virsraksta) @ 15:17

[info]missalise:
Vakar šim https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/yugla/exlkf.html#photo-1 teju identisks dzīvoklis bet tāds, kuram vajadzētu taisīt kapitālo remontu (bija vecās durvis, logi, būtu jāmaina elektroinstalācija, jāliek jauns griestu un grīdas segums, vienīgi vannas istaba bija salīdzinoši pieklājīga - tika pārdots par 32 000 EUR.

Mēģinu savā galvā sarēķināt, kas ir izdevīgi un kas vairs nē. Chat GPT man bija sarēķinājis, ka vajagot vismaz piecus tūkstošus kā minimumu, lai dabūtu dzīvokli pieklājīgā stāvoklī (ja nemaldos, tas bija par vienistabas dzīvokli).
Tā nu mēģinu sarēķināt, kuri piedāvājumi ir labi un kuri - vairs nē.

Tā, tagad drusciņ izrakos no darba, tagad turpināšu burties pa cipariem.
 

(bez virsraksta) @ 13:25

[info]prtg:
Busimess
 

Kā iztulkot Nylon padded jacket? @ 13:35

[info]mrcarrot, posting in [info]iztulko:
Nylon es zinu, bet kā iztulkot to Padded - gan nē.
 

(bez virsraksta) @ 12:33

[info]shelly:
Nu, un atnāk uz darbiņu tādi pavisam mazi mazi kaķīši un uz atvadām apskauj un pieglaužās, un kā lai te neizkūst?
 

(bez virsraksta) @ 07:42

[info]dienasgramata:
Salgales pagasta iedzīvotāji protestē pret krematorijas celtniecību.
Slovēnijas valdība apņemas atbrīvot vistas.
 

3. Februāris 2025

(bez virsraksta) @ 22:55

[info]basta:
1) 1.5 sek.
2) ar visiem šiem īlonu un cukenbergu ārprātiem, draugiem.lv ir cerības.
 

(bez virsraksta) @ 21:34

[info]f:
omg, manam kaķim garšo jūraszāļu uzkodas! nograuza kā pasaules gardāko delikatesi.
 

(bez virsraksta) @ 14:35

[info]shelly:
Nu, bet galvenais, ka kājas šodien nav izkritušas no eņģēm.
 

2. Februāris 2025

: pieviltās un pārsniegtās kino cerības @ 15:32

[info]f:

jāteic, house of gucci mani vispār neuzrunāja, un es nevaru noskatīties līdz galam. varbūt tur beigās ir kaut kāds šedevrs, bet citādi es nesaprotu, par ko te vispār ir iedotas tās 6,6 balles. šorīt noskatījos kraven the hunter, un tur, piemēram, uzreiz saprotu, par ko ir saņemtas balles, par ko nav saņemtas balles, un  paldies, aaron taylor johnson, kurš, kā es jau noskaidroju, ir precējies un divu meitu tēvs, goddamnit, bet pret kuru lološu laikam tikpat siltas jūtas kā pret andy whitfield no spartacus. 

lai nu kā, bet house of gucci ir kaut kāda it kā drāma, bet principā filmu varēja pārsaukt par patrizia un es tai pat nebūtu pievērsusi uzmanību un nebūtu iztērējusi laiku, kuru man tagad neviens neatdos atpakaļ. un nekāda lady gaga un adam driver tur neko nevar glābt, jo mauricio izskatās, ka ir lupata, un patrīcija nav necik labāka, viss, viss, es apstājos, nav ko.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata