rasbainieks:

f:

snorke:
sen nav rakstits par gimeni :)

manas attiecibas ar "gimeni" apgajusas sadu ciklu:

- labas attiecibas (bet depresija un panika)

- sliktas un loti sliktas attiecibas (terapijas laika) - es pat nevaru saskaitit reizes, cik esmu noladeta un izdzita no maajas

- ATKAL (pec 10+ gadiem) labas attiecibas; zvanu, piedavaju palidzibu uzklausu, nu, varu ari apciemot

un tas nav gluzi taa slavenaa "piedosana" un saprasana, tas vairak ir distance un citas smadzenes

tipa es runaju (sorry) ar "citadiem" cilvekiem, nu, nav ta vinu "vaina", neesmu kristus, lai "piedotu"

un ari antonio es redzu savadak, antonio nav dievs, kaut gan manaa dzivee vinam bija dieva loma
vins bija tas, kas mani redzeja, kas mani pacela, kas noputa smiltis un pelnus un kas teica, tu dzivosi
vins bija tas, kas devas karaa pret poikanu klanu un kas deva "zobu pret zobu"
es tev personiski dodu solijumu, ka tu busi laimiga, vins teica, tu vari dabut atpakal visus peso ja taa nebus

vini atbalsta vardarbibu, tas ir veids, ka vini attaisno vardarbibu pret sevi un vispar, tas viss saprotams
tas nemaina faktu, ka vini atbalsta vardarbibu, tai skaitaa, vardarbibu, kas tika veikta pret mani berniibaa
tas ir vinu veids, kaa izdzivot

principaa, veids, kaa pardzivot vardarbibu - pienemt to kaa normu un atbalstit
ko es varu teikt - ir ari citi veidi

un ir sis veids - man nekad nevar nekas but kopigs ar siem cilvekiem (iznemot DNS, sencus un neskaitamas arejas un ieksejas ipasibas)
panemt labako un iet taalaak

snorke:
tik ashi ierakstisu ka esmu laimiga

nu nevis taa, piektdienas-vakara vai svetdienas-rita laimiga, bet nepartraukti, ari pirmdienas-ritaa un otrdienas-vakaraa

es tieku mileta par visiem 50 vientulibas gadiem, un man nekad nekad neapniks un nekad nepietiks un man neko citu nevajag

mes esam tie cilveki, kas staigaa rokas sadevusies un apkampjas, un gul apskavusies un tas viss mani dara laimigu, nu taa, ka nekam citam nav lielas nozimes

par parsteigumiem, man tik loti patik sagadat visadus parsteigumus, davanas, vienalga ko, dzivei jabut parsteigumam un davanai
un vins ari man sagada parsteigumus un davanas, sanak aizvien labak

dzivei jabut parsteigumam un davanai - un vina tada ari ir

parejais: man ir 2 raksti iesniegti kas man liekas bus labakie raksti manaa dzivee, pilnigi geniali (bet paiet dazi gadi un liekas, ei, vareju labak)

grauzu sliedi, bet varbut mazak intensivi kaa citreiz, nu, neliekas tik svarigi

vina milestiba ir bezgaliga un tas nav nekas tads, ko es pat aptuveni butu sastapusi agrak, un es vispar nesaprotu: kaa es izdzivoju ? kaa es izdzivoju ? waiting for the sun, waiting for you to come along, waiting for you to hear my song

es esmu loti loti pateiciga un tas ari viss

ravejsledzejs:
mīļais Cibas Dievs, lai arī man ir daudz visa kā ļoti vērtīga īpašumā, viss kaut kas, kas ir tik vērtīgs, ka tam nav iespējama tirgus cena un ar katru dienu tā visa vērtība tikai pieaug, bet... kaut kas naudas izteiksmē man arī noderētu. kāds miljardiņš eiro noteikti nenāktu par ļaunu.

teja:
Māju Zviedrijā?
https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/houses-abroad-latvia/bfdhi.html

slepkava:
Vakar noskatījos vienkārši dievīgu trešu- Winnie-the-Pooh: Blood and Honey. Nespēju gan iedomāties, ka ko tādu varētu skatīties kino, bet šis dabū no manis 3/10 balsis. Lai būtu vēl sliktāks vērtējums vajadzēja vēl iekļaut klīniskākas ainas :)

_re_:
šodien uzvilku pēdējās tīrās apenes, viss, jābrauc mājās

basta:
projektā pie kura strādāju kopš septembra un kuram gaisā jāiet pēc nepilnām 3 nedēļām, pamanīju develouperu kļūdu. atcēlu ģitāras nodarbību un rīt līdz darbadienas beigām visticamāk viss būs jau izlabots, taču nevaru beigt domāt par to, kas vēl testeriem palicis nepamanīts. nemāku nedomāt.

prtg:
Ko nesēsi, to nepļausi

m_x:
Poll #21593 Žāvāšanās
Open to: All, results viewable to: All

Vai tavuprāt cilvēkiem dzīves laikā būtu jāiemācās žāvāties klusām?

virginia_rabbit:

taksists ieslēdza dziesmu "Уведу тебя увезу тебя украду"

f:

f:

vanga, posting in pajautaa:

Dārgie zinātāji, vai "Griezē" ir kāds griezējs, ko jūs noteikti ieteiktu vai noteikti neieteiktu?

Paldies!

shelly:

Oxxxymiron, protams, zašibis. Divas stundas džeks nodragāja viens pats, bez iesildītājiem un viesiem, ja neskaitos tos melnos tūkstošus, kas zālē, pa vidu, kamēr noplīsa bīts, paguva aptaujāt, no kurienes dārgā auditorija ieradusies, atsevišķi pateikties visiem ukraiņiem, kas atnākuši uz vietu, kur tik daudz krievu, un pajokot par to, ka neaicinās nevienu sēsties, jo tikko no Krievijas un tur šim vārdam nelāga konotācija, tāpēc "tagad tuvosimies visi Zemei".
Parasti nefilmēju koncertus, un uzskatu to par mēreni nejēdzīgu nodarbi, pat ņemot vērā dzīves kopējo nejēdzību, bet šoreiz drusku no savas dārgās, zemei attālinātās vietas pafilmēju gan, un katru reizi, kad noskatos, sajūtos drusku laimīga.

m_x:

basta:
Šodien braucu pa lielceļu un vienā brīdī pamanīju, ka pārvietojos ar ātrumu, kas ir tik pat liels cik ātrākais ko ar motociklu esmu braucis. ok.
Viesturs reiz teica, ka viņa draugi/klase dalījusies divās daļās - Pērkons vs Jumprava. esmu vienmēr bijis 90/10 pro Jumprava. Jumprava man nekad nav likusies pop-grupa un laikam kā vislabākais pierādījums tam varētu būt tas, ka Grāvers pēdējos gados ir kļuvis pārāk alternatīvs pat priekš manis. Lai nu kā, bet bērni daudz to mašīnā sākuši likt. Viņu mīļākās dziesmas ir diezgan paredzamas - Tomam vislabāk patīkot 'Peldētājs', Rasai arī, bet tikpat stipri patīkot arī 'Ziemeļmeita'.
Mana Jumprava ir apmēram šāda: bērnībā vislabāk patika 'Šis ir mans auto', jo kurš gan vēl tajā laikā varētu tā sadauzīt un noslīcināt mazlietotu žiguli.
Nākamā būtu 'Zem diviem karogiem' - tur ir kaut kāds ugārs, kas vēl joprojām darbojas.
'Baltā' - ierakstīju šo koncertu no tv (pa gaisu) kasetē un griezu uz riņķi kamēr pleijerim baterijas turēja. Maza vilkšana netraucēja. Spiež uz pareizajām pogām. Ja būtu jāizvēlas viena dziesma, tad viennozīmīgi šī.
'Tālu aizgāja brālis' - viena no retajām dziesmām kurai māku visus vārdus, iemācījos 12 gadu vecumā, bet vēl joprojām nav ne jausmas par ko viņi tur dzied.
'Pa vējam' - tagad zinu kāpēc vienmēr ir patikušas Jackson ģitāras.
'Nedaudz par viņu' - mans 'guilty pleasure', pēdejos gados ļoti bieži galvā skan. KC.

prtg:
Kuņģa satura rādītājs

prtg:
Putni pamodināti

prtg:
Once upon the time I was the man of the word
And each of my words were backed by the sword

fedrs:
Ar pulksteņa grozīšanu un vispārēju neko negribas palaidu garām rīta saulīti, un skriet aizgāju tikai pēc pirmās lietusgāzes un stingra apsolījuma debesīs, ka šodien tā nebūs pēdējā. Meža dubļus brist nešķita vilinoši, tāpēc pieturējos pie ielām un ieliņām. Te būtu vietā piezīmēt, ka par spīti neskaitāmiem krustojumiem un krietni garu posmu gar ceļa malu bez ietves, neviens mani sabraukt nemēģināja un virsū nebļāva. Gribētos ticēt, ka izskatos pēc cīši loba cilvēka, kuru būtu žēl sabraukt, vai vismaz ne pēc tā muļķa, kurš pat baznīcā pamanās dabūt kāvienu.
Pie viena notestēju, kā ilgākas slodzes laikā organisms reaģē uz uz SiS želejām. Maurten tomēr ir pā-ā-ārāk dārgs prieks. Un man tās sāk šķist par saldu. Ha! Zinu, zinu, ko tas atgādina – vīnogas skābas, Maurten - par saldu.

basta:
šodienas četras labās lietas:
- kaut kā tomēr izdevās piecelties
- bērniem pamatīgs progress skeitparkā - Toms cīnās ar savām bailēm un uzvar, Rasas balanss ir ļoti labs, līdz ar to, pēc mazas iedrošināšanas, viņa daudz pa rampām braukāja. mēģināšu ar viņiem biežāk uz turieni doties
- ~1.5sek
- KC

prtg:

Bullet Train (2022)

f:
visi jau to zina, bet es arī zinu - i'm so vain.

zimbardo, posting in pajautaa:

Padalieties,lūdzu, ar sinonīmiem vārdam urla. Interesē tieši visādi dīvainie lokālismi. Manā galā urlas sauca par kalbasiem.

komentators:

Cēlāmies pusčetros no rīta, lai paspētu laicīgi uz lidmašīnu, kurai bija jāizlido 06:45. Kopā bija plānoti divi lidojumi, galamērķis - Madeira. Bija viegls satraukums, jo pirmo reizi ar bērnu devāmies ārzemju ceļojumā. Brokastis, pēdējo mantu kārtošana un tad tīri nejauši bez iemesla iemetu acis e-pastā, kurā bija tikko atsūtīta ziņa, ka pirmais lidojums kavēsies 5 stundas. Kas nozīmēja to, ka savienojošais lidojums atceļas. Fuck. Man ir bijuši diezgan daudz visādi komandējumi un "returning flights" ir kavējušies 1-2h, bet šāds sviests ir pirmo reizi. Un, protams, tieši mūsu lieliskajā ceļojumā, kas tika rūpīgi izplānots. Var iet atpakaļ gulēt, garīgais nekāds. Bērns iemieg uzreiz, es vēl kādu laiku mocos nomodā un mēģinu sevi nomierināt, lai atslābtu un iemigtu.

Kaut kāda iemesla pēc nolēmām lidostā ierasties 8:30, lai gan lidojums bija 11:45. Ar domu, ka laicīgi noskaidrosim kādus citus lidojumus mums iedos. Mirkli pirms deviņiem sieva atrada Lufthansas meiteni un sākām risināt mūsu lidojumu problēmu. Vidēji stresains laika posms aptuveni 20 minūšu garumā, kurā es jau morāli centos sagatavoties, ka galamērķī būsim dienu vēlāk. Beigās 2 lidojumu vietā ir 3 un galā esam ~8 stundas vēlāk. Fūuu, var nopūsties, pareizi? Nepareizi. Ar manu biļeti ir problēma. Šeit neliels backstory. Kad online-ā čekojos iepriekšējā dienā, man rādīja, ka ir kaut kāda problēma ar manu bagāžu, lai es zvanot supportam. LV supports ~2h nav sazvanāms, beigās sasniedzu vācu supportu, kas mani daļēji nomierina un paskaidro, ka viss ir kārtībā, man ir iečekojamā bagāža abos virzienos. Jāpiebilst, ka čalis neatstāja kompetentas personas iespaidu, kas bija galvenais iemesls, kāpēc nebiju pilnībā nomierināts.

Atgriežoties pie problēmas - meitene saka, ka sistēmā rāda, ka man ir "neapmaksāts serviss". Nav rakstīts kāds. Viņa kaut ko tur ķimerējas un beigās tomēr saka, ka man nav samaksāts par bagāžu. Jāmaksā 50 eiro. Es esmu neapmierināts, jo par bagāžu ir samaksāts un es viņai paskaidroju visu, kas ir backstorijā, daļēji apzinoties, ka persona nebija kompetenta un ka es vairs neesmu 100% drošs, ko es pirms ~6 mēnešiem pirku un ko ne. Es samaksāju visai savdabīgā veidā, parādot viņai karti un viņa tās numuru nosauc pa telefonu supportam otrā galā. Lieliski, bagāža apmaksāta. Mazāk lielisks ir fakts, ka problēma ar "neapmaksāto servisu" nav nekur pazudusi. Es esmu relatīvi nesatricināms, bet es ļoti gribu doties pirmajā ārzemju atvaļinājumā ar savu ģimeni prom no pretīgā slapjaukstuma Rīgā, redzēt kā mans bērns pirmo reizi apzinātā vecumā piedzīvo lidošanu lidmašīnā, piedzīvo kāpšanu kalnos un lai problēmas vienkārši beidzas. Bet viņas nebeidzas. Meitene problēmu nevar atrisināt, supports otrā galā viņas problēmu nesaprot un man dabiski nedaudz kāpj stress. Varbūt nedaudz vairāk kā nedaudz. Pie blakus "stenda" visi cilvēki ir noprocesēti, otrā pusē rindu ir izstāvējuši kādi 40 cilvēki ar slēpēm un snovbordiem, visapkārt ir progress, visi kustās uz priekšu. Bet es stāvu un skatos uz meiteni, kura kārtējo reizi zvana supportam, skaidro manu problēmu un pēc tam noliek telefonu ar neapmierinātu sejas izteiksmi. Tiek iesaistīti augstāka līmeņa darbinieki, viena cita meitene noplāta rokas, supportam tiek zvanīts vēl un vēl, bet viņi vai nu nevar palīdzēt vai saka, ka meitenei tā problēma jārisina pašai. Visbeidzot cerību stariņš parādās, kad meitene sajūsmināta pamana kādu kolēģi un es nojaušu sajūsmas iemeslu - šis čalis prot atrisināt lietas.

Un viņš ķeras pie darba ar izciliem panākumiem. Kļūda tiek noņemta. Šoks, smiekli, emocijas, meitene nesaprot, kā tas ir iespējams tik ātri. Izrādās, ka kaut kur to vienkārši varēja "atķeksēt". Hehe, nu ko, pagājušas ir jau gandrīz 2h šo visu risinot, izskatās, ka viss būs beidzies. Te tev nu bija, boarding pass-us nevar izprintēt. Kāpēc? Jo rādās "neapmaksāts serviss" errors. Ja man nebūtu mans stresa līmenis, es droši vien sāktu smieties. Bet šis čalis ir nākamā līmeņa speciālists, viņam rokas nenolaižas, viņš apņēmīgi darbojas tālāk, zvana supportam un ar supportu runā nedaudz gudrāk, viņš nevis stāsta kāda man ir problēma, bet saka, ka nevar izprintēt boarding passu un errors ir nepareizs, jo es visu esmu apmaksājis. Un šāda pieeja nes rezultātus. Viņam pašam lidojumus "ņemot nost" un "liekot klāt" atpakaļ (cik nu es sapratu no viņa sarunām ar supportu) izdodas tikt galā ar iekāpšanas kartēm 2 no 3 lidojumiem. Trešajam palīdz supports. Ap 11:20 mums ir mūsu iekāpšanas kartes un mans stresa līmenis nedaudz nokrītas. Meitene mums iedod vaučerus un aizved sarunāt fast tracku. Lidostā Rīga ir maz cilvēku, fast traks izrādās garākā opcija. Ejot uz lidmašīnu saprotam, ka, ja būtu ieradušies lidostā kaut vai tikai 20 minūtes vēlāk, mēs nepaspētu atrisināt šo monumentālo problēmu.

Kafejnīcā par vaučeriem paņemam paiku un es sāku domāt, vai mēs paspēsim uz trešo lidojumu, tur starpā ir tikai pusotra stunda. Rīgas lidojums pamatīgi kavējas, lidmašīnu vēl nopūš ar kaut kādu pretsaldējošo līdzekli, bet te uztraukumam nav pamata, mūsu otrais "connection" ir ar palielu pauzi Frankfurtē. Nonākot tur, es dodos uz Lufthansas ofisu, jo es vēlos noskaidrot, vai manam atpakaļceļam viss ir kārtībā. Rinda ir pagara, bet, to izstāvot, mani laipni apkalpo, paskaidro, ka ar maniem turpmākajiem lidojumiem viss ir kārtībā, ar atpakaļceļu arī, izdrukā man lapiņu, kur rakstīts, ka man pienākas bagāža un laipni apvelk tekstā vietu, kur tas rakstīts. Tāpēc īpašs ir mans pārsteigums, kad pie iekāpšanas lidmašīnā no mūsu 3 iekāpšanas kartēm, ar manējo ir problēma. Ak, cik naivi bija domāt, ka viss būs kārtībā. Lidmašīnu pasažieru rinda tuvojas beigām, darbinieki manu problēmu drudžaini (jo vajag paspēt laikus) cenšas risināt, bet no trijiem, tikai vienīgā meitene šķiet spējīga, jo problēmu gadījumā pārējie tūlītēji vēršas pie viņas. Mana problēma nav triviāla, jo (nu, miniet, es uztaisīšu mazu pauzi ..................................................) manai biļetei rādās neapmaksāts serviss ^__^. Man garām iet pēdējie cilvēki, papildus roku plātīšanai, meitene apkalpo arī citus. Manas sajūtas & seja ir apmēram šāda". Es viņai vienā brīdī rādu Swedbank aplikācijas izrakstu, lai pierādītu, ka par bagāžu esmu samaksājis. Es nezinu, ko viņa izdara, bet problēmu beigās izdodas atrisināt. Mana nabaga sirds.

Lidojums ilgst ~3h, kuru laikā bērns man noguļ uz pleca, kas ir labi, jo viņš ir diezgan emocionāls un viņam ir svarīgi labi atpūsties. Kas vēl ir interesanti bērna sakarā, viņš arī izvēlējās uztraukties - vai mēs ejam uz pareizo geitu, vai nevajag jau iet stāvēt rindā, vai mēs nenokavēsim nākamo lidojumu, vai jau nesākas iekāpšana utt. Čali, tev ir 7 gadi, chill out. Bet tas nav tik vienkārši. Un mēs nedaudz stresojam visi. Lidojums uz Lisabonu kavējas, bet izlidojot es pagūstu izrēķināt, ka mums vajadzētu būt vismaz 30 minūtēm. Man instinktīvi šķiet, ka bagāžu nepaspēs pārlikt (pie optimistiskā pieņēmuma, ka viņu pareizi pārlika lielajā Frankfurtes lidostā). Nolaižamies Lisabonā, geits uz Madeiras lidojumu ir turpat blakus, es uzreiz eju prasīt, lai pārbauda vai man ar iekāpšanas karti viss ir ok, vai viņu var nopīkstināt. Čalis apsola, ka viss labi un mēs ejam nopirkt kādu kruasānu. Nu ko, dārgie lasītāji, ja jums būtu jāmin, vai ar manu iekāpšanas karti viss bija ok vai nebija, kāds būtu jūsu minējums? Jāsaka, ka es vairs neuztraucos. Lisabonā bija silts. Ja mēs nepaspēsim, tad ko tur daudz, paliksim viesnīcā un lidosim nākamajā rītā, viss būs labi. Mēs visi esam kopā, mēs neesam saslimuši, mēs esam tikuši šitik tālu, viss būs labi. Tāpēc, kad, pīkstinot iekāpšanas karti, es redzēju sarkano gaismiņu, kas liecināja par problēmu ar to, es vairs neuztraucos. Es sāji smaidīju un laipni teicu lidostas darbiniekam "Jūsu kolēģis teica, ka ar biļeti viss kārtībā". Atbilde mani pārsteidza - "Bet ar to viss ir kārtībā", divas sekundes un man tika izdrukāta jauna iekāpšanas karte ar citu sēdvietu un nopīkstināta. "You have been upgraded to business class" teica darbinieks un es jūtu, ka es rāpjos ārā no savas stresa un neveiksmju ielejas. "T-Thanks" es novelku un dodos kopā ar ģimeni uz lidmašīnu.

Noīsinot atlikušo stāstu - biznesa klasē labi pierijos, bagāžu dabūjām, galamērķī sazinājos ar mašīnas izīrētāju, kas pa ceļam uz savu ofisu stāstīja dažādus mednieku stāstiņus, mans mīļākais bija par viņa tēti, kas lidoja no Āfrikas ar 10 000 eiro, kas ir maksimums, ko legāli var ievest, bet tā kā viņam makā bija vēl 60 eiro, tad muitnieki konfiscēja visus 10 060 eiro. Centos reaģēt ar izspiestu "Really?". Dabūju īres mašīnu un nobeigumam gribu jums uzburt ainavu, kas mani patiesi pārsteidza. Braucu pa šoseju uz mūsu noīrēto dzīvokli, iebraucu Madeiras galvaspilsētā Funšalā un Waze rāda griezt pa kreisi. Es apstājos, lēnām griežu pa kreisi, paralēli skatoties, kur jābrauc un palieku uz pauzes - ceļa nav, tā vietā ir tukšums. Kas noticis, nogruvums? Es esmu pamatīgi apstulbis, bet nedaudz tuvāk pieripoju un skatam paveras ieliņa ar neticamu slīpumu. Nobraukšana no ceļa ir īpaši slīpa, tik slīpa, ka es raizējos, vai nesaskrāpēšu mašīnas apakšu. Atmiņā skan izīrētāja frāze pie mašīnas nodošanas "Stay on the main roads and you'll be ok". Sievai panika, es pēc visa dienas stresa vienkārši braucu un bremzēju. Slīpums ir tik episks, ka nekāda bremzēšana ar ātrumiem neko nedod. Bet ir nakts, ceļi ir tukši un es braucu ļoti lēni un mēs nonākam galā. Noparkojot mašīnu, es saprotu, ka izbraukt ārā būs teju nereāli, bet man šodienai problēmu pietiek un es eju gulēt.

f:

prtg:
Izšķaidītā dzimta

_re_:
upe pie mūsu mājas 10 dienu laikā uzkāpusi 2.60 metrus. puse gruntsgabala ir zem ūdens

es gan pati neesmu tur un neredzu, joprojām mēģinu savākties un izvākties, grūti iet, vīns palīdz, bet pie noteikta apjoma vīns krāmēšanos izbeidz pavisam. labā ziņa, sen tik ilgi neesmu ar bērniem dzīvojusi kopā ikdienas dzīvi (nosacīti, viens jau ir izvācies uz lejas dzīvokli, jo palika bez gultas, virtuve te arī praktiski vairs nav un man arī nav nekādas vēlēšanās gatavot, bet tomēr redzu un aptaustu viņus katru dienu)

missalise:
Vakar pirmo reizi pēc ilga laika izgāju laukā - aizbraucu uz aptieku nopirkt antibiotikas.Man vajadzīgās atradu tikai trešajā aptiekā. Šodien jūtos sliktāk.:(

basta:
latvija, 21. gadsimts.
šis netulkojas.
Lauras bērni (vecā gala tīneidžeri) nezin ko nozīmē 'nolikt karoti'. izstāstīju viņai, kā mēs ar draugiem reiz ēdnīcā pacietīgi gaidījām kamēr ments noliks karoti. bērni nezinot arī kas ir 'ments'.

meklēju sabotage un kā pirmo gūglis piedāvāja basa tabus.

prtg:
Dear mom, please meet my new toyfriend

honeybee:
Cita starpā atcerējos, kā vakar lekcijā, kad studenti mani visu laiku uzrunāja uz "jūs", neizturēju un pateicu, ka mans vietniekvārds ir "tu"

honeybee:
Citās ziņās, man laikam nepatīk pārmērīga asprātība akadēmiskā diskusijā. Kāds sauss jociņš jā, nenoreaģēt pēc būtības cuz funny (ja ir bijis laiks sagatavoties) nē.

Reviewer 2 ir tavs labākais draudziņš un all that jazz.

au:
šodien uz pēcpusdienu atstājām bērnus mūsu baliniešu drauga / šofera / palīga sievai. pirms tam ar Ūpi uzzīmējām vārdnīcu ar pamatlietām (pankūkas, padzerties, Ērglis mostas), kas būtus svarīgas šai laikā.
atbraucām mājās un divas lietas:
viņa saka, ka Ūpis esot labākais brālis, jo nomierinājis ļoti brēcošo pēc-diendusas-bez-vecākiem pamodušos mazāko;
Ūpis saka, ka viss esot bijis labi, jo viņa cepot garšīgākas pankūkas nekā es!!!

// mīklu taisīju es pirms aizdošanās prom. vakarā no tās pašas mīklas arī pati uzcepu pankūkas, un, nē, tās neesot tādas pašas, tomēr "drauga mammai" (draugs ir mūsu draugs un viņa sieva, redz, "mamma") sanākot labākas. es pie sevis nopurpinu - nu kā tā var būt, uz ko Ūpis lēni un mierīgi "tāpēc, ka cilvēki ir dažādi"

teja:
man bija jānodzīvo līdz šim vecumam, lai uzzinātu, ka tulpes vāzē ne tikai atveras, bet arī stipri aug garumā un pieņemas zaļajā masā, tipa, viņām nav aizgājis, ka viņas ir zaudējušas iezemējumu, vai arī viņas ir kā putni, mēģina lidot, vai arī kā cilvēks, kurš izrāvies no vardarbīgas vides vai mazas valsts iedomājas, ka viņš ir ticis vaļā no visām savām problēmām un ir tāds vieglums un spēks, haha

missalise:
Viena no riebīgākajām slimošanas reizēm manā mūžā. Laikam prasīšu, lai tomēr iedod man vēl antibiotikas (man ārste bija izrakstījusi tādu devu, kādu man aptiekā neizsniedza, tāpēc man sanāca padzert antibiotikas tikai kādas trīs dienas (tās, kuras man bija mājās). Bet tagad man ir sajūta, ka ir atkritiens atpakaļ. It kā būtu kaut kādu diloni noķērusi. Joprojām nogurums un tāda riebīga sajūta elpceļos. Es pilnīgi jūtu, ka manī joprojām perinās kaut kāda infekcija.

basta:
tžtž.

virginia_rabbit:

Japānas filmu festivāls online: https://jff.jpf.go.jp/watch/independent-cinema/