sirualsirual:
tu izskaties tā, it kā gribētu uzbliezt kādu milzīgu infrastruktūras projektu

sirualsirual:
pašlaik izteikti jūtu sevī vecpapa vaibu, jūtos kā "vecā kaluma" cilvēks, kaut gan dzīvē neesmu strādājis nevienu dienu

sirualsirual:
es piedzimu vecc kā T.S. (tā saucamais) Eliots

kakjux:

par zilo bāru vispār grūti rakstīt tā, lai tas izklausītos ticami. bet viens no local news, ko varu visiem paziņot ir tas, ka Blondais gejs beidzot ticis pie boyfriend! tāda.. ļ, ļ dodgy paskata dīvaina čuvaka, ar kuru šis visādi bučojas pa zilo bāru. es Blondā romantiskās izvēles nesaprotu nemaz, bet laikam jau vismaz tāds pārpjanijs dodgy čuvaks ir ar mieru pieciest to baiso balsi. vakar gan, piezīmēšu, Blondais bija viens pats. trouble in paradise?

vēl ir tā, ka man šodien nācās sākt rītu ar ibuprofēnu. un... kā cilvēki var pastrādāt šitik high? es esmu tādā jobanā kosmosā, bet man te jātaisa servera certificates priekš kaut kādiem padsmit serveriem un man bail padomāt, kas no tā sanāks beigās. bet ir tak dzirdēts, ka ļauži tur visi high af vai drunk strādā un apm ar to. es nē, es laikam neesmu viens no. pat, ja aktīvi lietoju Certificate Fun proj.
izies uzpīpēt. te jau pārāk tas lidojums. ā nē, pag. iebakstīs jauno cert iekš vars. tad.

atvēru semagic, lai sāktu rakstīt par svētdienu, atradu, ka es asvā ibuprofēna high esmu uzrakstījusi šito. nuok. lai jau būtu, protams :D

bet karoč svētdiena. pamodānies tajā Eliškas iestādē. tas bija pilnīgi un noteikti apkurinātākais iestādījums, kādā es esmu bijusi for a long time. iztaisoties ārās, kaut kā paklīstam mazliet, bet mazliet līst, ir pelēks, pūš un besī. tas tāds downside. aizdomājamies, ka šodien gan nav iemesla turēties vecpilsētas kalnā, kaps tik lejā. iegājām Crosscafe uz kafiju. jo ahujenna vajag kafiju, vispār. miegs ir visur, katrā šūnā ir miegs. paņemam kafijas un mājas limonādes, kaut kādas yuzu. limonādes garšo pēc... garšas. vienkārši garšas. for science pagaršoju augļus tur un secināju, ka cidonijas. pēc brīža secināju, ka arī apelsīnu mizas.
VZ: **žestiem rādot divus apaļus objektus, kas satuvinās un attālinās** tagad cidonija, tagad yuzu, tagad cidonija, tagad yuzu!

bet nu tur nav omulīgi un iestādē nesankcionēta mācīšanās arī nav atļauta, tikai on the first floor, speciāli atzīmētā vietā. mazliet sagūglējam, ka eksistē burgernīca un plāns B ir kaut kāds pie-upes barčiks. aizejam līdz burgernīcai un saprotam, ka tur neizskatās omulīgi. aizejot, apmaldoties pelēko māju rajonā, atrodam pie-upes barčiku, kas obviously saucas Naplavka. izskatās hipsterīgi, bet nav vēlmes iet ārā lietū. piesēdīs. pasūtam kafiju, tēju, mājas limonādes. mēģinam aptvert, kur atrodamies. nu, pelēko māju rajonā, clearly, bet kāpēc ir cirka telts redzama? nez. bet vismaz uz to brīdi barčikā ir divi hipsteri, visādi random ļaudis un ir strādājoša apkure.

par žūžošanu hipsternīcā, brokastu burgeru normalizēšanu, pivčiem un visu pārējo jestro cerams, ka savākšos pirms piektdienas uzrakstīt.

dooora:
Iespējams arī sūtīt e-pastu uz elektronisko adresi palidziba@mfa.gov.lv.

virginia_rabbit:

vecāmāte jau vairākas dienas tikai guļ gultā un nervozē par Koronvīrusu

dooora:
nākampirmdien otrais marts, kurš mnemōnisku iemēslu dēļ man mūžīgi būs pirmais.

Skuka 4effā

aizliegts_v:

House Of The Rising Sun - Joan Baez

basta:
Rollins' Latvian paternal great-grandfather, Henach Luban, fled to the U.S. from Rēzekne and changed his first name to Henry.

kashadura:
Mīļā draudze!
Man ir ļoti skaists dzīvoklis ar divām lielām istabām, plašu virtuvi ar melnbaltu flīžu grīdu un lielu vannasistabu. Koka grīdas, augstie griesti, liela vanna, pilnīgi kluss stūrītis dziļumā aiz pamestas mājas - gluži kā laukos. Ļoti zema īres maksa. Labi kaimiņi. Neliela Funkcionējoša plīts virtuvē. Infrastruktūra laba. Atrodas pie Kalnciema tilta. Bet ir problēma - krāsns apkure. Es nejaudāju. Ja kādam ir dzīvoklis Āgenskalnā ar divām līdz trim istabām, zemu īri un centrālapkuri, bet nav gana daiļš, vai gana labā vietā, vai vienkārši gribās ko jaunu, skaistu un no Krievijas gāzes neatkarīgu - rakstiet. Domāsim.

artis:

fedrs:
Cita starpā kino Splendid Palace meklē repertuāra sastādītāju. Šī varētu būt lielā iespēja chimera  mums parādīt Zitu un Gitu.

usne:
izdzēru glāzīti kvantro labā kompānijā un dzīve kļuva gaišāka.
citādi šī ir ļoti dīvaina diena. grūta un viegla vienlaicīgi.

love_hacker, posting in pajautaa:
Vai no Melnās tējas - ja izdzertas kādas krūzes 6, nakamajā dienā var būt līdzīgs stāvoklis organismā, kā alkohola paģiru stāvoklim?

Šodien reāli viss besī, iedzēru atkal melno tēju - un viss labi.
Mēģinu saprast.

prtg:
"Pastāvīgo iedzīvotāju skaits 100×100 m režģa šūnās pilsētās un blīvi apdzīvotās teritorijās"

f:

šodien, tātad, atstāju E pie auklītes uz 45 minūtēm. asaru nebija maz. mana drosme sāk noplakt, bet nākamreiz tik un tā sarunāts atstāt uz divām stundām. vai arī nevajadzētu uz tik daudz? yelp!

meness_berns:
Mums uz galvas pēkšņi nokrita Limp Bizkit biļetes. Tā kā septiņpadsmitgadniece nezināja, kas tas ir, parādījām dažus klipus. Ūpis bija sajūsmā – jo "tur buras". (domāts – Freda Dērsta žestikulēšana).

usne:
lūk Rīgas teriotorijas plānojumā ir šāds punkts:
146. Atjaunojot vai pārbūvējot vēsturiskas būves:
146.1. lieto oriģinālajam krāsojumam atbilstošu vai līdzvērtīgu krāsu sastāvu;
146.2. aizliegts spīdīgs fasāžu krāsojums;
146.3. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un
cēlapmetumu fasāžu apdarē;
146.4. zeltījumu un spilgtos toņus atļauts izmantot tikai detaļās atbilstoši kultūrvēsturiskās
izpētes datiem.
146.5. aizliegts vienkāršot fasādes apdari.

deloveja_kundze:
visādas lietas ir izdarītas pēdējo divu gadu laikā, bet viena no tām, ar ko lepojos visvairāk, ir tas, ka esmu dabūjusi D vitamīna līmeni no ''kritiski zems'' uz ''deficīts'', iespējams, tāpēc arī dzīve rādās mazliet ciešamākās krāsās

avralavral:
Saistoša un būtiska publikācija, iesaku izlasīt (man neizdodas piereģistrēties portālā ar e-pastu, lai izteiktu atzinību)
https://satori.lv/article/visai-pilsetai-bija-neerti

Vēlreiz par to, ka, pirms uzsvērt latviešu līdzdalību ebreju iznīcināšanā un vienaldzībā pret viņu likteni (kā rūgti dokumentēts Valentīnas Freimanes "Atlantīdā" un daudzās citās grāmatās), ir vērts aprunāties arī ar aculieciniekiem. Paslēpt pieaugušus cilvēkus bija ārkārtīgi grūti un prasīja īpašas un reti sastopamas rakstura īpašības (kā Lipkem), bet bērnus, jauniešus šad tad varēja, un to arī darīja. Gandrīz katrā ciemā bija šādi piemēri. Es to saprotu tā: bērni bieži vien nebija šāvēju sarakstos un uzskaitē, tāpēc to slēpēji tik ļoti neriskēja. Paslēpa puiku pie kaimiņienes, kurai mamma pēc tam pateicās, uzdāvinot servīzi. Gandrīz vai ikdienišķi izpalīdzīgi. Šiem piemēriem vienkārši nav tādas šindleriskās vai lipkiskās žilbas un intrigas, tāpēc mēs par tiem lielākoties neuzzinām.
Rakstā minētais filmas "Šoa" autors, nesen mirušais Klods Lancmans piekristu: iedomas, ka vietējie iedzīvotāji vācu okupācijas laikā būtu varējuši masveidā pretoties ebreju iznīcināšanai, kooperēties, lai to darītu, turklāt ar reālām izredzēm uz sekmēšanos, ir tieši tas – iedomas, kuru avots ir izpratnes trūkums par vēsturisko situāciju. Un es to saku, galvā dunot Mohandasa Gandija vārdiem, kaut kad kara sākumā tas varēja būt (?), ka viņš varētu aizbraukt uz Vāciju un vienkārši pamācīt cilvēkiem nevardarbīgo pretošanos nacismam, jo viņi acīmredzot nesaprot, kas ir Patiesība [citāta beigas].

Upd. Mans laja viedoklis par publikācijas kontekstu. Vai holokausta pētniecību Latvijā lielā mērā baro un veicina ārvalstu, lielākoties ES organizācijas? Jā, kā par to liecina arī linkotais raksts. Vai tas ir "slikti"? Nē. Vai Latvijā pastāv/atdzimst antisemītisms? Nē. Tad kur rodas problēma? Tikai tur, ka ārvalstnieki, organizācijas no attīstītajām zemēm otrpus dzelzs priekškara lielākoties nesaprot un arī īsti nespēj saprast, ka LV holokausta pētniecību prioritāšu un emocionālo resursu sarakstā nedaudz bremzē tas, ka vietējā tauta 20. gadsimtā pamatā ir cietusi no padomju varas, no tieši šiem ziņotājiem, izsūtīšanām un arī šaušanām (kā mana vīra ģimenē, piemēram). Tāpēc sāpīgā brūce (ar visām vainām un līdzvainām) ir šī, nevis nacistu okupācijas laika notikumi. Rietumos tā nav, tādēļ viņu fokuss ir cits. Savukārt padomju okupācijas noziegumus šobrīd ir grūti izmeklēt, jo bieži gan pastrādātāji, gan līdzskrējēji, gan vajātie vēl aizvien ir dzīvi; tas viss ir pārāk svaigs.

slepkava:
Nekādi nevaru saprast, kāpēc viena dvinīte liekas simpātiskāka kā otra.

artis:
https://nra.lv/latvija/politika/102815-diplomats-kolonisti-ir-kolonisti-lai-kura-paaudze-vini-seit-dzivotu.htm

kakjux:

Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.

snorke:
zinjas no veikala: plaukti tuksi !! taa pilnigi galigi izpirktas tikai olas (bija dazas pacinjas paipalu olas, tadu ari pakeru),
bet veel loti loti patuksoti - makaronu, brokastu parslu, saldeetu darzenju plaukti, nu bet kaut kas palicis vel bija (nu taa, ka paris pacinjas saspaiditas kaukr sturitii)
citas kategorijas loti nepetiju - bet siers un jogurts ir
nopirku peedeejo omega 3 un magnija pacinju, taas ar izkertas

pasai saka sapet kakls, meru temperaturu, bet laikam 36.6

Nez cik ilgi sis meeris vilksies - it kaa jau nekas, bet braucu sodien maajaas - tapat jau mums te nekada lasvegasa nav, bet sobrid viss ciet, viss tumss, taada kara sajuuta

multisulinj, posting in pajautaa:
meklēju remonta meistaru vannasistabai un virtuvei, lūdzu, padalieties ar saviem kontaktiem un atsauksmēm!

sirualsirual:
'Philosophy is really homesickness: the urge to be at home everywhere.'

sirualsirual:
Kimijas Gibleres un Heidegera nešķīstais auglis

teja:
Varbūt tas ir slims mierinājums, bet narcisiem var uzticēties vismaz tik daudz, ka viñi nepazudīs, vienmēr uznirs, lai barotu sevi ar jaunām fantāzijām un turpinātu kaislīgi piekopt savus sliktos paradumus.

virginia_rabbit:

virginia_rabbit:

missalise:
Pēkšņi samulsu. Lasīju tekstā, kur bija vārds "grūzts“, bet man liekas nelabskanīgi, gribas teikt "grūsts". Kā īsti ir pareizi?

prtg:
s. exists!

prtg:
Bets regards

elina:
atkal zila. biš vieglāk elpot.

meness_berns:
Šonakt mocīja bezmiegs. Rakājos atmiņā. Visdziļākajos nostūros. Tā jau notiek – kad esi pāri pusmūžam, jācenšas salīmēt visu mozaīku. Atcerējos īpaši bezjēdzīgu faktu. 1988./89. mācību gadā 4. vidusskolā notika pasākums, kas, šķiet, oficiāli tika nosaukts par klašu sacensībām aerobikā, bet de facto bija individuāla sacensība starp sestklasnieci Ivetu P. un piektklasnieci Lindu M., kura izcilāk dejos kā Maikls Džeksons. Viena izvēlējās "Bad", otra "Smooth Criminal". Neatceros, kura uzvarēja.

snorke:
update: sleegtaas sportazaales !!!!!
un baari arii (vakaros)

ko ta lai dara cilveks ?

f:
pirmo reizi mūžā aizmirsu, ka man šodien svētki. te tev nu bija "kids, they'll make your life wonderful". indeed. wonder. full.
daudz laimes vārdadienā man!

meness_berns:
https://www.youtube.com/watch?v=sFbT99upfFY

Ja kāds vēl nav dzirdējis... Šī ir dziesma, kas Pasaka Visu.

Vismaz tiem, kas piedzimuši līdz 1979 un postpadomju telpā.

"А я помню, сколько было добра
В каждом видели брата
Мы последнее поколение
Которое любовь рифмовало без мата"

missalise:

Naktī sapņoju, ka man no kaut kāda attālāka radinieka mantojumā nonācis trīsistabu dzīvoklis ar visām ērtībām un balkonu kaut kur Rīgas centrā. Un mēs bijām aizgājuši to ievērtēt - kāds nu tas ir - izrādījās, ka tur viena istaba ar ļoti plašu vannas istabu ir mūsu rīcībā, bet pārējās divās ir kaut kādas meiteņu kompmītnes - bet nevis kaut kādas prastas, bet tādas, kur tās meitenes dzīvo, bet viņām brokastis gatavo speciāli tam algota persona. Mēs tur bijām iegājuši no rīta, kad viņām brokastīs pasniedza zupu.
Vēlāk pie manis ienāca saimniecības vadītāja, godbijīgi apjautājās, kā man šeit patīkot un piedāvājās izrādīt blakus mūsu istabai esošo sānu bēniņu telpu, kurā ieteica man bez citu klātbūtnes neiet. Tur atradās cilvēka skelets ar sadragātiem kauliem. Un tas viss drusku atgādināja tādu kā butaforiju filmai par nacistu zvērībām.

honeybee:
Tā sajūta, kad nomirst gaišs cilvēks, un visapkārt ir (vēl bez "sāpīgi, sasodīts") arī milzīga gaismas pārsātinātība, jo
Tu nekad nerunāsi ar viņu, tāpēc viss, ko tu runā, ir teikts šim cilvēkam
Tu nekad nepieskarsies šim cilvēkam, tāpēc visi pieskārieni ir vienlīdz tuvi un maigi
Tu nekad nesaņemsi neko no šī cilvēka, tāpēc pasaule var tevi apskaut vai arī pagaidīt blakus, līdz tu gribēsi, lai tevi apskauj

Tā sajūta
Nē, neviens nav miris