teja:
Es paņemu rokās kaut ko starp zīli un pupiņu, kas izklāta žāvējas uz zaļā žiguļa kapota kopā ar citiem augiem un prasu "was ist das". Pajauns vācu vīrietis, kas neparasti labi bavārietim runā angliski, man atbild, ka tā ir viena no zīļu sugām, kas aug tieši šeit, un viņš tās ievāc, jo vēlas izveidot īpašu hologrammas filtru savu kaimiņu 3D vizualizācijām. es viņam jautāju "in a literal sensel?" cerībā, ka viņš sapratis joku, un viņš uzreiz saprot un saka - jā jā, tas nav tā ka psihedēliskā zīle vai kaut kas tāds.
mēs esam ielejā, vidēja izmēra vācijas pilsētas pievārtē, tikko nobraukuši lejā no kalna, kur viņi, mani kaimiņi, paņēma mani līdzi savā kemperī, lai es paspētu uz savu keramikas nodarbību ielejā, kas ir piecos, un pie reizes varētu no bāra savākt savu cepto ābolu desertu, ko es tur aizmirsu. atpakaļ kalnā kāpšu pati un es jau tagad mazliet priecājos, ka visi būs prom un es būšu viena ar kalnu.

tā ir tikai viena no epizodēm, un es viņas visas cenšos aizmirst, nezinu, kāpēc šo nolēmu pierakstīt. es to pupas/ zīles iekšējā kodola faktūru, kas bija mazliet līdzīga pistācijai, joprojām jūtu starp pirkstiem.

mapet:

Mūžību meklēju vārdus, ko ielikt cibas lodziņā.
Baterijas simboliņš nogaidījies sarkans.
Es nepaspēju pateikt "es mīlu tevi".
Lai sāpe paliek sirdī vel brīdi.
Sarkans simboliņš mūžībā.
Piedod, brāli.

putnupr:
šogad vēl 27 darba dienas

asiize, posting in pajautaa:
Kurā Rīgas klātienes sporta veikalā jūs pirktu dāvanu karti cilvēkam, kas aizrāvies ar hantelēm?

f:
vai jāslavē meteorologi, vai viņu precizizitāte pieaug šajos mainīgajos apstākļos, bet - kā solīts, tā ir, šorīt mīnuss un bōnusā sniegs, un riepu maiņa pieteikta tik uz trešdienas rītu. kā tur bija ar tām ziemas riepām - ka tās principā jāsāk likt pie-cik-grādiem?

basta:
Ierakstiet mani premjerlīgā - piecpadsmit menešus pēc solītā termiņa, bet tomēr - Salāts man ir atdevis parādu. Viegli gan tas nebija, bet tik un tā neticami.

putnupr:
strādāju no gultas. gultā visi hospitāļi.

meness_berns:
Nopeldēju kilometru šorīt 29 minūtēs 19 sekundēs. 😎

teja:
negribas iekrist vienkāršošanas lamatās, bet jau kādu laiku domāju par mistisko kategoriju "motivācija", jo tas ir kaut kas, ko cilvēki, visticamāk, paši par sevi nezina, dziļa upe, kas plūst pamatos, kā kaut kāds pamatritms, ko var labāk var dzirdēt no malas.
un arī par to, kāpēc citas draudzības ar laiku kļūst stiprākas, bet citas izirst - tas ir saistīts tieši ar šo te motivācijas atklāšanos ilgākā laika periodā, kas lēni lēni lēnām parāda, vai šis ir kaut kādā saskaņā vai arī disonansē ar tavām dziļākajām vērtībām
lūk kaut kur atklājas ka kāds šķietami dziļš, skaists cilvēks ir baiļu motivēts shēmotājs, kamēr kāds cits, kas šķiet slīpēts estetizēts paš-kurators, var izrādīties dusmīgs bet patiesīgs Dieva kalps, vai arī kāds, kurš ir neizturami trauksmains, skaļš un kaitinošs, patiesībā vēlas tikai satikties. bet vēl arī tādi, kurus motivē gan alkas pēc atzinības, gan mīlestība, bet tu zini, ka galējā gadījumā uzvarētu mīlestība. un tad vēl ir tādi, kas slēpj savas ambīcijas aiz upura maskas. un tad ir tādi, protams, kas novēršas arī no manis, redzot dziļi apakšā plūstošo lūzerismu, vientulību un bailes, jo viņi manas ārējās harizmas dēļ bija cerējuši uz pavisam citiem ieguvumiem; viņi nesagaida, kamēr parādīsies aiz šīm bailēm tupošā ticība, vai arī viņiem tā vienkārši neinteresē, tā nav vieta, kur viņi ir gatavi nākt man līdzi.
bet vēl dziļāk, protams, aiz visiem izdzīvošanas mehānismiem ir kaut kas, ko redz tikai Dievs. tā ir vieta, kur Dievs visus redz un pieņem, bet man tas ne vienmēr ir pa spēkam.

basta:
Braucu ar bērniem no viņu dzimtās pilsētas un pirmoreiz kopā klausījāmies Tragedy. Bija vēls un viņi aizmiga.

teja:
Baltais vīrs runā:
Varbūt vienīgi tad, ja nokasīsi tumsu no savas sejas,
vai izbalināsi savus kaulus.
Ja pārstāsi runāt mēlēs, ja pārstāsi rakstīt ar kreiso roku.
Pārstāj ņemties ar savu nebalto ādu, ar savām uguns mēlēm,
ja vēlies izdzīvot ar labo roku radītā pasaulē

Gloria Anzaldua

mala, posting in pa_leeto:
Pārdodu biļeti uz "Rotkho" Dailes teātrī piektdien 14.11. pl 19:00.
5. rinda, mazliet pa labi no vidus.
Pirkta pa 40, atdošu pa 30 eur.

nekastaads at gmail

f:

putnupr:
īsti nesaprotu frāzi: āķis lūpā

meness_berns:
"Tīklā. TTT leģendas dzimšana" ir filma par to, kā viens zīdainītis paliek aptuveni trīs mēnešus vecs gadus četrus – 1957. gada Brazīlijas čempionātā viņš jau ir ieņemts, bet 1961. gadā, kad Gagarins uzlido kosmosā, viņš joprojām ir maziņš. Taču filmas beigās notiek kaut kāda svarīga spēle Parīzē par godu fašisma sagrāves 30-gadei, pēc kā es spriežu, ka unikālais zīdainītis spēja nemainīt vecumu vēl gadus 15. Starp citu, visu šo laiku arī Skaidrītei Budovskai ir sešpadsmit.

basta:
- Interesanta intervija vieglajā valodā par allaž aktuālo:
https://www.youtube.com/live/ZAVcg0mLhaU?si=k9JhFF_v0FWHfH-U

- pirmoreiz mūžā sastrīdējos ar dakteri. Teicu, ka viņa cipari ir nepareizi un pamatoju arī kāpēc. Jūs man uzreiz noticētu, bet daktera kungs mani tik labi vēl nepazīst. Vienojāmies, ka tiekamies pēc pusgada un tad atkal samērīsimies.

au:
siltajā novembrī skrējieni un mierīgumi visu laiku blakus - trešdien noslimoju vienu dienu, gulēju diendusas un dzēru tējas, nākamajā dienā jau sapulces un protests, tad smaga darba diena un hospitāļi (un disene!) un sestdien uz Cēsīm ar vērienu svinēt draudzenes 40-gadus. savā airbnb ienācu ap pieciem, lūk, tā var ballēt.

(nebiju no tiem, kas toreiz klausījās HI, lai gan biju absolūti tas pats burbulis un tās pašas koncertvietas, bet, nu, neaizrāva. un neaizrauj joprojām, lai gan varu novērtēt grupā dzirdamos talantus. likumsakarīgi - mans lielākais prieks bija Rudaka disene)

basta:
- KC
- Kaut kāda desmitgades lielakā cīņa notiek un brīnos, priecājos, ka jūs visi tādi dzīvi un dzīvelīgi izskatieties.
Cīņas starplaikā nopirku pilnigi jaunu mopēdu Stella. Nu, ne pilnīgi jaunu, bet 35 gadus vecu, toties nekad nebrauktu. Sūtīšu prom.

slepkava:
Šovakar noskatījos Bugoniu, tiešām skaists darbs. Ei nu tagad pārliecini kādu folija cepurīti ar normāliem argumentiem, ka zeme nav plakana.

prtg:

Pēdējā pusgadā notiek pārmaiņas, ko nevaru izskaidrot. Līdzšinējam hiperfokusam sāk pievienoties spēcīgāka un plašāka visa notiekošā uztvere. Sajūta, ka apziņas stars, kas fiksē uztvertās realitātes daudzās dimensijas, klūst platāks; visam uztvertajam ir bagātīgāka, skaidrāk uztverama tekstūra, no vizuālā, līdz skaņām un smaržām. "Ko Tu, dēls, lieto?" es kā tētis sev varētu pajautāt. Bet faktiski - neko īpaši citādāku, kā jebkad iepriekš. Beigu tuvums? Apdraudējuma klātbūtne? Nezinu, bet izbaudu.

putnupr:
Vakar "Hospitāļu iela", kur visi bija atkal jauni.
Pēc tam disene.

meness_berns:
Vienreiz Žebers man skumji teica – katra paaudze apkalpo pati sevi.

Piekrītu. Un tālāk ir jautājums, vai tas sanāk cēli vai nožēlojami. Hosielai cēli.

_re_:
es lepojos ar visiem, kas vakar aizgāja, jo īpaši ar tevi, ciba. gan rīgā, gan liepājā, gan londonā

mans ig burbulis netīšām ir izveidojies tāds, kurā 90% vakar bija doma laukumā vai vismaz morāli to atbalstīja, ja pat fiziski nebija klāt (arī kā es)
un es ig sekoju cilvēkiem drīzāk estētisku iemeslu vai interesantuma dēļ, noteikti ne ideloģijas. bet tātad to var just arī zemkārtā

noklausījos īvāna runu, nobrīnījos, cik viņš joprojām ir sakarīgs, saturīgs, tiešs un lakonisks. jo nu tieši tāds pats viņš bija 35 gadus atpakaļ.
fak, izrādās, toreiz viņam bija vien 35 gadi, nevis tagad viņam ir 85

au:
skatos pirmo radiohead 2025 tūres koncertu setlistes

lidaka:

Peedeejo reizi, kad Ruudiiju redzeeju, es vinjam aizdevu vienu no savaam Swell kruuzeem, bet uzstaaju, ka noteikti gribeeshu atpakalj, jo kruuzei ir tagadeejaas kompaanijas logo virsuu un tam ir nedaudz emocionaala veertiiba. Kaut kur praataa visu laiku seedeeja, ka vajadzeetu kruuzi dabuut atpakalj, bet shodien dabuuju veel labaaku Yeti kruuzi ar to pashu emocionaalo veertiibu, taa kaa tagad Ruudijs var to kruuzi patureet. Citaadi naaktos atkal merkuurija retrogriidaa tikties...

f:

prtg:

One Battle After Another (2025)

martcore:

f:
daudzpunkte

prtg:
"Fall apart, my bleeding heart
Nothing left to do
Once in love
I'll be the death of you"

au:
Maltā mani atkal pārņēma sajūta, ka es ļoti, ļoti gribētu dzīvot Itālijā.
nekas tur nav ideāls, ne sabiedrība, ne izglītības sistēma, ne apkures sezonas, utt. bet tā sajūta. nu ļoti gribu.
nolēmāt pus pa jokam, pus pa nopietnam, ka pārcelsimies pēc 10 gadiem. ja, protams, nevajadzēs pārcelties ātrāk.

au:
es jau kādu laiku gribu atkal sākt ierakstīties, bet man tas viss tā sporādiski.

pēdējās divas ar pusi nedēļās esmu bijusi trijos ceļojumos, tātad - lidojusi 6 reizes, un man tas ir diezgan daudz. ņēmu un saslimu.

darbā ir ko darīt pulka. ir vēl arī trakas komandas vadība, tādi ego, tādi neracionāli bērnudārznieki brīžiem, un tad jāmēģina tas viss vākt kopā. ļoti daudz laika aiziet uz domāšanu, cepšanos, dusmošanos un galvu glāstīšanu. nogurdinoši.

gribas uz saulīti, jau kuro nakti sapņoju, ka esmu Bali. tieši tādu saulīti gribas - zaļu, mitru, siltu.

martcore:
šorīt apmeklēju lielveikalu ar nolūku iegādāties pienu un kaut ko pusdienām
no divām strādā tikai viena kase, kur rindā jau ir cilvēki astoņi, es esmu pēdējais
kasiere divreiz nopīkstina savu zvaniņu
dzīves pieredze saka, ka pēc šī audioefekta tūlīt atvērsies arī otrā kase

pie kuras es droši dodos, un man seko puse rindas
kā arī tante, kura bija rindā, laikam, ceturtā, un tagad, fun fact, arī ir ceturtā
un viņa uz mums visiem bļauj "kur jūs lienat, es biju pirmā!"
tāda, lūk, sociālā netaisnība

basta:
Saņēmu Drūkera sūtīto grāmatu. Stāv vēl neatpakota uz plaukta.

prtg:
Tas, kādā ātrumā un intensitātē viss sāk notikt, rada aizdomas, ka lēnais, būtiskais jau ir nokavēts un tāpēc zaudējis. Bet nekas, viss ir ciklisks jeb svārstības; mēs izturēsim. Bet vispirms izdzīvosim.

prtg:

A House of Dynamite (2025)

lavendera, posting in pajautaa:
Kam ir pieredze ar sos pulksteni vai "Dzīvības pogu" senioriem? Viedokļi, atsauksmes?

prtg:
"izpildes kritērijs attiecībā uz galvu"

prtg:
Atmetot dzimumu un dzimtes stereotipus, labākais feministiskais piedāvājums būtu.. ? (ok, var nemaz nesākt, tas bija tikai joks)