nakšņo pasaules pēdējā pieturā
dzīvo ātri un nomirsti viens
atver durvis uz sevi kā krītošā liftā
tavas mājas ir sarunas, medus un piens
cik var atkārtot, viss ir viens
tavu atmiņu klēpī kā lipīgā lietū
pļavas tālajā galā ir izmircis siens