Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.



• Rūpēties par savu organismu - diennaktī miegam paredzēt vismaz 8 stundas, ēst sabalansētu, ar vitamīniem bagātu pārtiku, samazināt alkohola un cigarešu patēriņu, samazināt sāls, cukura, kofeīna daudzumu uzturā, palielināt augļu un dārzeņu daudzumu ēdienkartē.
• Vingrot un vairāk fiziski kustēties, piemēram, apmeklēt peldbaseinu vai vismaz pusstundu dienā staigāt ar kājām svaigā gaisā, pielietot relaksācijas vingrinājumus, aiziet uz masāžu vai palūgt, lai kāds to uztaisa mājās.
• Rūpēties par savu emocionālo labsajūtu – ārpus darba tikties ar sev patīkamiem cilvēkiem, atvēlēt laiku ģimenei, tikties ar sen neredzētiem draugiem.
• Nepieciešamības gadījumā atrast laiku un vietu, kur pabūt vienam, piemēram, aiziet uz dievkalpojumu, aizbraukt pie jūras u.tml.,
• Darīt to, kas patīk un to, kas palīdz justies labāk, piemēram, paklausīties labu mūziku, pārlasīt iemīļoto grāmatu, ieiet vannā, aiziet uz teātri vai kino, paskatīties foto albumus, apēst kaut ko ļoti garšīgu, ko nevar atļauties ēst katru dienu u.c..
• Pārmainīt savā apkārtnē to, ko var izmainīt, piemēram, pārkārtot istabu, atbrīvoties no sen nevajadzīgām lietām, veikt lielo pavasara tīrīšanu.
• Atrast laiku radošām nodarbēm, piemēram, sākt apgūt kaut ko jaunu, zīmēt, rakstīt, fotografēt.
• Runāt ar tuviniekiem par savām emocijām vai rakstīt dienasgrāmatu.

(c) vm.gov.lv