Austrijas prokuratūra otrdien iesniedza apelācijas sūdzību par pirmdien pieņemto tiesas spriedumu, ar kuru holokausta noliegšanā apsūdzētajam britu vēsturniekam Deividam Ērvingam tika piespriests trīs gadus ilgs cietumsods.

Arī Ērvings Vīnes krimināltiesas spriedumu pārsūdzējis, norādot, ka viņš 17 gadus ilgu pētījumu rezultātā mainījis 1989.gadā paustos uzskatus un tagad atzīst, ka nacisti nogalinājuši miljoniem ebreju.

Valsts prokuratūras pārstāvis Valters Geiers pavēstīja, ka iesniegta apelācijas sūdzība, pieprasot Ērvingam bargāku sodu. Prokuratūra apgalvo - Ērvings esot tikai izlicies, ka viņa uzskati kļuvuši mērenāki, tādējādi cenšoties izvairīties no soda.

Prokuratūras pārstāvis norādīja, ka tas ir atkarīgs no Vīnes augstākās tiesas, vai cietumsods tiks pagarināts un uz cik ilgu laiku.

Sagaidāms, ka apelācijas netiks izskatītas agrāk kā 2006.gada otrajā pusē.

67 gadus vecajam vēsturniekam saskaņā ar Austrijas likumiem var draudēt līdz pat desmit gadiem ilgs cietumsods.

Austrijā "nacionālsociālistu veiktā genocīda vai nacionālsociālistu noziegumu pret cilvēci noliegšana" ir krimināli sodāma.

Pirmdien izejot no tiesas zāles, Ērvings žurnālistiem teica: "Esmu ļoti šokēts, es [spriedumu] pārsūdzēšu."

Ērvings atzina, ka 1989.gadā ir noliedzis holokausta faktu, taču uzsvēra, ka viņa uzskati kopš tā laika mainījušies un ka viņš pašlaik vairs neapšauba gāzes kameru pastāvēšanu. Ērvinga uzskati esot mainījušies 1991.gadā, kad viņš iepazinies ar galvenā holokausta organizētāja Ādolfa Eihmana lietu.

"Nacisti nogalināja miljoniem ebreju," viņš atzina tiesas zālē.

Taču tiesas priekšsēdētājs Pēters Lībetrois paziņoja, ka tiesa netic apsūdzētā "patiesai uzskatu maiņai".

Viņa advokāts lūdza tiesai izrādīt iecietību, jo aizstāvamais mainījis savus uzskatus un vairāk nerada draudus Austrijas demokrātijai, kas nostabilizējusies 60 gados, kas pagājuši kopš Otrā pasaules kara.

Savukārt valsts apsūdzētājs Mihaels Klakls Ērvingu nosauca par sērijveida "vēstures viltotāju", kuru neonacisti esot padarījuši par mocekli, kas cieš izteikšanās brīvības vārdā. Prokurors piebilda, ka, neonacistiem nākot pie varas, šāda brīvība nepastāvētu.

Kā jau ziņots, Ērvings tika arestēts pagājušā gada novembrī un kopš tā laika viņš atradās ieslodzījumā.

Vīnes tiesa viņa aresta orderi izdeva 1989.gadā, kad viņš, Austrijā uzstājoties konferencē, noliedza faktu, ka nacisti koncentrācijas nometnēs būtu izmantojuši gāzes kameras.

Austrijas aģentūra APA arī ziņo par Ērvinga izteikumiem, kuros viņš apgalvojis, ka ebreju grautiņus 1938.gadā jeb tā saukto Kristāla nakti neesot organizējuši nacisti, bet par triecienniekiem pārģērbti "nezināmi" cilvēki. Viņš arī apgalvojis, ka Ādolfs Hitlers patiesībā ebrejus esot aizstāvējis.

Aizturēšanas brīdī Ērvings esot bijis ceļā uz vienu no Vīnes studentu klubiem, vēsta APA. Šādi klubi bieži ir saistīti ar galēji labējām panģermāniskām kustībām.

Ērvings ir kļuvis plaši pazīstams pasaulē ar saviem centieniem pierādīt, ka Hitlers personiski nav bijis iesaistīts holokaustā, ka nacisti nav izmantojuši gāzes kameras un ka nacistu nogalināto ebreju skaits ir ievērojami pārspīlēts.

Viņš jau vairākkārt zaudējis tiesas procesus Lielbritānijā un Vācijā, un pagājušajā gadā Ērvingam tika liegta ieceļošana Jaunzēlandē.

Tiek ziņots, ka viņam aizliegta arī apmešanās Austrālijā, Kanādā, Itālijā, Vācijā un Dienvidāfrikā.
1977.gadā plašu sašutumu izsauca Ērvinga grāmata "Hitler's War" ("Hitlera karš"), kurā viņš apgalvojis, ka nacistu diktators līdz 1943.gadam neesot zinājis par ebreju masveida slepkavībām un ka viņš nekad neesot devis pavēlis holokausta uzsākšanai.

2000.gadā Ērvings Londonā zaudēja lietu viņa prasībā par apmelošanu, kas bija iesniegta pret ASV vēsturnieci Deboru Lipštatu, kura savā grāmatā "Denying the Holocaust: The Growing Assault on Truth and Memory." Ērvingu bija pieskaitījusi "holokausta noliedzējiem".