Nepabeigtā dienasgrāmata


Reply To:

(bez virsraksta) @ 19:54

[info]dienasgramata:

paklausies, ko es atceros, es atceros dziesmas, ak dievs, cik banāli, bet vislabāk es atceros dziesmas:

kad man bija piecpadsmit gadi, es nācu mājās, lēkādams pāri betona plāksnēm daudzstāvu māju pagalmā, pa ceļam elpoju tavu smaržu no maniem pirkstiem un pie sevis dziedāju nez kur saklausītu Kenija Rodžersa dziesmu: "This woman - she's tearing my world apart...", es pavisam nesen sameklēju to albumu, kaut kāds 80. gadu country, blēņas, turklāt autors ir nevis Rodžerss, bet Barijs Gibss, vecākais no Bee Gees, bet šī dziesma joprojām man nozīmē pakrūtē kņudošu noslēpumu un satraukumu par to, ka es tevi pazīstu, nu, ka tik tuvu pazīstu, ka man uz pirkstiem tava klēpja smarža, ko es aiznesu mājās vai uz skolu, tu biji skaistākā meitene skolā, lielām, tumšām acīm un ironisku smaidu, stingrām apaļām krūtīm un maziem, brūniem krūšu galiem, tu biji lecīga un nenotverama, un tu biji mana, pavisam mana, bez kaut kādām atrunām vai šaubām, drīz vien to zināja visa skola, bet tev mājās bija vecs plašu atskaņotājs un Maikla Džeksona vinila plate Thriller, kurā bez visiem slavenajiem hitiem bija arī duets ar Polu Makartniju, tāda jocīga saruna starp balto un melno, starp veco un jauno, dziesma The Girl Is Mine, lūk, šo dziesmu es atceros, nē, protams, es atceros to sajūtu, to, ka tu esi mana, man pavisam blakus, tagad un mūžīgi


[1st Verse (Michael)]
Every Night She Walks Right In My Dreams
Since I Met Her From The Start
I'm So Proud I Am The Only One
Who Is Special In Her Heart

[Chorus]
The Girl Is Mine
The Doggone Girl Is Mine
I Know She's Mine
Because The Doggone Girl Is Mine

[2nd Verse (Paul)]
I Don't Understand The Way You Think
Saying That She's Yours Not Mine
Sending Roses And Your Silly Dreams
Really Just A Waste Of Time

[Chorus]
Because She's Mine
The Doggone Girl Is Mine
Don't Waste Your Time
Because The Doggone Girl Is Mine

[Bridge (Paul)]
I Love You More Than He
(Take You Anywhere)

[Michael]
But I Love You Endlessly
(Loving We Will Share)

[Michael & Paul]
So Come And Go With Me
To One Town

[Michael]
But We Both Cannot Have Her
So It's One Or The Other
And One Day You'll Discover
That She's My Girl Forever And Ever

[3rd Verse (Paul)]
I Don't Build Your Hopes To Be Let Down
'Cause I Really Feel It's Time

[Michael]
I Know She'll Tell You I'm The One For Her
'Cause She Said I Blow Her Mind
Chorus (Michael)
The Girl Is Mine
The Doggone Girl Is Mine
Don't Waste Your Time
Because The Doggone Girl Is Mine

[Michael & Paul]
She's Mine, She's Mine
No, No, No, She's Mine
The Girl Is Mine, The Girl Is Mine
The Girl Is Mine, The Girl Is Mine

[Paul]
The Girl Is Mine, (Yep) She's Mine
The Girl Is Mine, (Yep) She's Mine

[Michael]
Don't Waste Your Time
Because The Doggone Girl Is Mine
The Girl Is Mine, The Girl Is Mine

[Paul]
Michael, We're Not Going To Fight About This, Okay

[Michael]
Paul, I Think I Told You, I'm A Lover Not A Fighter

[Paul]
I've Heard It All Before, Michael
She Told Me That I'm Her Forever Lover, You Know, Don't You Remember

[Michael]
Well, After Loving Me, She Said She Couldn't Love Another

[Paul]
Is That What She Said

[Michael]
Yes, She Said It, You Keep Dreaming

[Paul]
I Don't Believe It

[Michael & Paul]
The Girl Is Mine (Mine, Mine, Mine)

[Fade-Out/Repeat]


es tikos ar tevi slepus un sāpīgi, tu man rakstīji mazas vēstulītes, pilnas skumju asaru un bezizejas, reizēm tu atstāji šīs vēstulītes aizspraustas manās durvīs un es izbailēs rāvu tās ārā, domādams, kas būtu, ja kādu no tām atrastu mani vecāki, reiz, atceros, māte pārnāca mājās agrāk, zvanīja pie durvīm, bet tu biji manā istabā, kaila un bezpalīdzīga, es biju aizslēdzis durvis uz vēl vienu atslēgu, ko mēs parasti nelietojām, māte pastāvēja ārā, atstāja iepirkumu maisiņu uz roktura un aizgāja, ne toreiz, ne jebkad vēlāk viņa neko nejautāja, bet es tikos ar tevi aizvien retāk, mani satrauca un biedēja tas, ka tev ir vīrs un meita, kurus tu nevarēji pamest, es ar šausmām domāju par to, ka tu varētu izdarīt pašnāvību, tas, ko tu rakstīji vēstulēs, lika domāt, ka tu to varētu izdarīt, es nemūžam sev neatzītos, ka vēlējos tavu nāvi, bet tās būtu bijušas vismaz kaut kādas beigas, toreiz es sapratu, ka nekādu beigu nav, ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc, domājot par tevi, es atceros Cocteau Twins dziesmu Blind Dumb Deaf, depresīvu un aukstu, no agrīna albuma, nepavisam ne tāda kā vēlāk hipnotiskais Treasure, nemaz nerunājot par lirisko Four Calendar Cafe, jā, es atceros, tev vienmēr bija auksti


Blind dumb deafen offends
I was never a part of it
Blind dumb deafen offends
I was never a part of it

At the bosom
Or the breast
Or the forehead
Or the fist

Blind dumb deafen offends
I was never a part of it
Blind dumb deafen offends
I was never a part of it

My mouthing at you
My tongue the stake
I should welt should I hold you
I should gash should I kiss you

Blind dumb deafen offends
I was never a part of it
Blind dumb deafen offends
I was never a part of it


ak dievs, kāds man bija prieks paslēpties, patverties tevī, aizbraukt prom uz otru Latvijas malu, mēs izcirtām krūmus aizaugušā gravā un dzīvojām vecā, pamestā ēkā, gulējām uz grīdas un mazgājāmies strautā, vakaros gājām pastaigāties tālu, tālu pa putekļaino lauku ceļu, ēdām negatavās kviešu vārpas un es tev dziedāju Pink Floyd dziesmu The Gnome, dziesmu no viņu pirmā psihodēliskā albuma The Piper At The Gates of Dawn, ironisku un lirisku dziesmu par kāda rūķa mazo, sakārtoto dzīvi ar pusdienām un vīnu, un lielajiem sapņiem par īstu piedzīvojumu, toreiz man visvairāk nozīmēja šīs dziesmas pirmā rindiņa: "I want to tell you a story...", es tik ļoti daudz ko gribēju tev pastāstīt, un ļoti gribēju to mazo, sakārtoto dzīvi un bērnus, kuriem dziedāt šo dziesmu un stāstīt par īstiem piedzīvojumiem



I want to tell you a story
'bout a little man if I can.
A gnome named Grimble Gromble.
And little gnomes stay in their homes,
eating, sleeping, drinking their wine.

He wore a scarlet tunic,
a blue-green hood, it looked quite good.
He had a big adventure
amidst the grass, fresh air at last.
Wining, dining, biding his time...

And then one day...
Hooray!
Another way for gnomes to say
"Ooh my..."

Look at the sky, look at the river.
Isn't it good?
Look at the sky, look at the river.
Isn't it good?

Winding, finding places to go.

And then one day
Hooray!
Another way for gnomes to say
"Ooh my"
"Ooh my..."


tu biji pa īstam savādāka, tu domāji savādāk un augi kaut kur citur, tu biji it kā vecāka par mani un pieaugusi, taču tajā pašā laikā maza un neaizsargāta, es zināju, ka tev ir bijuši citi vīrieši, un vēl tu biji mana priekšniece darbā, mēs redzējām viens otru katru dienu un uztraucāmies par vienām un tām pašām lietām, priecājāmies par izdevīgi noslēgtiem līgumiem un dejojām ofisa ballītēs, gan jau to bija pamanījuši arī citi, bet es tam nekad neesmu pievērsis uzmanību, es atceros, kā reiz pirtī, kad visi sistemātiski piedzērās, mēs nodejojām Borisa Grebenščikova albumu Lilit no sākuma līdz beigām, viņš to bijia ierakstījis Amerikā ar Boba Dilana pavadošo grupu The Band, leģendāriem rokeriem un profesionāļiem, melnīgsnēju albumu par sievieti un narkotikām, tad es tevi pavadīju līdz mājām un paliku līdz rītam

Откуда я знаю тебя? Скажи мне и я буду рад.
Мы долго жили вместе или я где-то видел твой взгляд?
То ли в прошлой жизни на поляне в забытом лесу,
Или это ты был за черным стеклом
Той машины, что стояла внизу.

Напомни, где мы виделись - моя память уж не та, что была.
Ты здесь просто так или у нас есть дела?
Скажи мне, чем мы связаны, скажи мне хотя бы "Да" или "Нет".
Но сначала скажи, отчего так сложно стало
Выйти из тени на свет


ai, cik tu biji silta un paļāvīga, tevī varēja ietīties un pazust, es ievēroju, kā tu atplauki manā klātbūtnē, reizēm gadījās pamanīt tevi uz ielas vienu pašu, satrauktu vai neapmierinātu, tad pienākt tev klāt un redzēt, kā tu pasmaidi, sāc starot, vienā acumirklī kļūstot par skaistāko un maigāko cilvēku pasaulē, mēs tik reti bijām kopā, ka ik mirklis nozīmēja daudz, reiz, braucot autobusā no nakts, kas pavadīta pie jūras, mēs klausījāmies vienu dziesmu, sadalījuši pleijera austiņas uz diviem, klausījāmies to atkal un atkal, cieši turot viens otru aiz rokas, Ninas Simones izpildīto Wild Is The Wind, dziesmu par to, ka pasaule ir nežēlīga, bet mīlestība ir trausla


Love me love me love me
Say you do
Let me fly away
With you
For my love is like
The wind
And wild is the wind

Give me more
Than one caress
Satisfy this
Hungriness
Let the wind
Blow through your heart
For wild is the wind

You...
Touch me...
I hear the sound
Of mandolins
You...
Kiss me...
With your kiss
My life begins
You’re spring to me
All things
To me

Don’t you know you’re
Life itself
Like a leaf clings
To a tree
Oh my darling,
Cling to me
For we’re creatures
Of the wind
And wild is the wind
So wild is the wind

Wild is the wind
Wild is the wind


tu mani nolaupīji, piedzirdīji, ievilki gultā, kategoriski, kaislīgi, tu mani dievināji vai arī prasmīgi izlikies, nē, tu visu saprati, tu visu zināji jau iepriekš, lasīji no lūpām, es nezinu nevienu, kas mani pazītu tik labi un vienlaikus sajūsminātos par mani, tu man piedevi to, ka neesmu tavs, un sagaidīji kāpnēs halātā un kūpošu cigāru mutē, tu smaržoji rūgti un apņēmīgi, visas skumjas un izmisumu slēpjot dziļi zem biezās, tumšās ādas, es pie tevis atstāju grupas НОЧНЫЕ СНАЙПЕРЫ disku Cunami, nekad vēlāk to neprasīju atdot, nopirku citu, bet reti kad esmu paklausījies, tik ļoti tevi atgādina dziesma Катастрофически


Где-то есть корабли
У священной земли
И соленые губы твои

Катастрофически тебя не хватает мне
Жгу электричество но не попадаю я
Воздух толчками и пульс на три счета-та-та
Бьет в переносицу: я знаю всё знаю но
Катастрофически тебя не хватает мне
Катастрофически тебя не хватает

Где-то есть корабли
У священной земли
И горячие губы твои



es nekad nesapratīšu, ko īsti tev no manis vajadzēja, kāpēc tu mani savaldzināji un aizrāvi pusotru mēnesi garā neprātā ar pusotru tūkstoti īssziņu un pārdesmit smeldzīgiem dzejoļiem, tu biji atnākusi no kādas citas planētas, jā, tas ir vienīgais reālistiskais izskaidrojums tām dažām dīvainajām vasaras naktīm ar zvaigžņu lietu pār Daugavu, sēņu izraisītām kaligrāfiskajām līnijām tavā sejā un tīģera dzeltenām acīm, pasaulē lielāko negaisu, to nakti, kurā spēra zibens, spēra pavisam tuvu, bet mēs patvērāmies kādās durvīs, cieši piespiedāmies pie sienas un sajūsmā vērojām, kā iet bojā pasaule, kuru mēs pazinām iepriekš, kopš iepazinu tevi, es vairs nekad nebūšu tāds kā agrāk, tu ar izbrīnu klausījies mūziku, ko es tev gribēju parādīt, tev nepatika Pjotrs Mamonovs, tu teici, ka viņš tev atgādina kādu citu vīrieti, kurš tikai izliekas, taču man vienalga šīs dziesmas no albuma Mыши atgādinās tevi, vienlaikus nevainīgu kā astoņgadīgu meiteni un dzīvesvecu kā sengrieķu himēru, man taču tieši tāpēc bija bail tev pieskarties
 

Your Reply:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..

Nepabeigtā dienasgrāmata