ja būtu uz Šarmalšeihu,tad txt būtu "pasūtīts atvaļinājumā"...

(Reply to this)

Ciemā pie talibu kaujiniekiem?

(Reply to this)

iefiltrēts ienaidnieka aizmugurē

(Reply to this)

vēl es atcerējos šito:

Pāvila vēstule romiešiem
14. nodaļa

1 Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas
2 Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus
3 Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis
4 Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt
5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā
6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam
7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam
8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam
9 Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem
10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā
11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam
12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi
13 Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai
14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts
15 Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris
16 Tad lai nu tas, kas jums tas labais, netop par zaimiem
17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā
18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā
19 Tāpēc mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā
20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu
21 Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina
22 Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Svētīgs tas, kas sevi netiesā tajā, ko atzīst par labu
23 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.

Man liekas, te ir ļoti foršs skaidrojums tam visam. Citu apgrēcināšana, pirmkārt, un otrkārt - lietas, kas vairo tavu personisko vainas apziņu.

(Reply to this) (Thread)

Resp., "Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai." un "Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts." Tātad prostitūcija nav slikta pati par sevi, bet tās sekas ir postošas.

(Reply to this) (Parent)

un vēl šitāds ir:
1.Kor. 6:18-20
"Sargaities no netiklības!Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas.Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!"

bet tas arguments "Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas." manuprāt ir P. demagoģija un vēlme manipulēt ar klausītājiem, jo nav atšķirības - grēkot pie savas miesas vai pie dvēseles, plus vēl "netiklība" ir arī tāds emocionāli biedējošs jēdziens, par cik "netikles" sociāli bija zemākie radījumi, izstumtie, līdzīgi kā muitnieki.

* man liekas tā, savelkot abas šīs vietas kopā: kritērijs ir miesas un dvēseles harmonija. stāvoklis, kurā iespējams miers un prieks, spēja nākt bez kauna Dieva vaiga priekšā. stāvoklis, ko rada grēku nožēla, kas savukārt kļūst sarežģīta, konstanti dzīvojot konfliktā ar savu sirdsapziņu. bet ja harmonija iespējama arī tāpat - ir OK. svētīgi garā nabagie.

(Reply to this)