Nu, nu. Tie baloži, piemēram, ir diezgan aizdomīgi.

(Reply to this)

dabiski - būt ar putniem?

(Reply to this)

emmm...vistas, tītarus?:))
Vai arī, ir runa par estētisko vēlmi.

(Reply to this)

Nedabiska jau nu nav. ;)

(Reply to this) (Thread)

nu bet drusku slimīga gan :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieņemsim, ka (ne)slimīguma pakāpe ir atkarīga no putnu skaita un sugas. ;)

(Reply to this) (Parent)

Mans dzīvesbiedrs arī ir dūjiņa

(Reply to this)

to taču teica Zaļā vārna!!

(Reply to this)

Augumā nelielos pērtiķcilvēkus ērgļi nogalināja, iecērtot nagus galvā

Cilvēku suga jau pašā tās rītausmā bija pakļauta nāves briesmām no visām malām: plēsoņas uzbruka ne tikai no zemes un ūdens, bet arī no gaisa. Trīsarpus veca pērtiķcilvēka bērna galvaskausa analīzes sagādājušas pierādījumus, ka augumā nelielo radījumu nomedījis un saplosījis ērglis.

Kopš tā dēvētā Taungas bērna skeleta atrašanas 1924.gadā zinātnieki lauza šķēpus par to, kas pirms diviem miljoniem gadu nogalinājis pirmo Āfrikā atrasto pērtiķveidīgo cilvēku. Vairākums apgalvoja, ka bērnu saplosījis leopards vai zobenzobu tīģeris, kas mēdzis uzbrukt cilvēkveidīgajām būtnēm, taču pierādījumus šādam pieņēmumam neizdevās atrast.

Izēda smadzenes

Tagad amerikāņu paleontologs Lī Bergers nācis klajā ar paziņojumu, ka Taungas bērnu, kas piederējis cilvēkveidīgajai sugai Australopithecus africanus, nomedījis plēsīgs putns, līdzīgs mūsdienu Āfrikas vainagu ērglim. Viņš jau pirms vairākiem gadiem izteica šādu hipotēzi, taču nevarēja to pierādīt. Taču pērnā gada beigās L.Bergers kopā ar kolēģi Ronu Klārku Āfrikas rietumos pētīja mūsdienu ērgļu nodarītos bojājumus saviem upuriem un atklāja, ka uz galvaskausa atstātās iezīmes ir ārkārtīgi līdzīgas tām, kādas ir uz Taungas bērna skeleta. To vidū ir skrāpējuma pēdas un nelieli caurumi pie acu dobuma. Mūsdienās no ērgļu uzbrukumiem visvairāk cieš paviāni.

L.Bergers devās vēlreiz aplūkot visvairāk fotografēto un novēroto priekšteča skeletu un pamanīja, ka uz galvaskausa patiešām ir līdzīgi bojājumi. Ērgļi medījumiem izēd smadzenes, kas ir viens no barojošākajiem šo plēsoņu pārtikas veidiem.

"Viņi vispirms nogalina mazus bērnus vai primātus, izcērtot nagus — līdz pat 14 centimetrus garus — cauri smadzeņu aizmugures daļai, no kā upuris tūlīt mirst," uzbrukuma norisi ar vārdiem restaurē L.Bergers. "Tad tie pārliecinās, ka dzīvnieks ir miris, un izķidā, izārda upuri. Izņem acis, ļoti uzmanīgi ar nagiem, apēd tās un tad ar knābi sniedzas dziļāk galvaskausā, sekojot acs nervam līdz pat smadzenēm". (Diena)

(Reply to this)