dienasgramata:

ja ņem vērā vispārzināmo faktu, ka Deividam Bovijam piemīt neapskaužams talants ikvienā savā albumā iepīt vienu-divas pilnīgi neklausāmas dziesmas, par visbaudāmāko albumu šīsnakts pieredzē tiek atzīts 1971. gada Hunky Dory, jo tur visneklausāmākā ir labi ja godalgotā če-če-če-če-čeindžēz (Changes), visas pārējās ir izcilas, paldies par to arī Mikam Ronsonam pie ģitāras un Rikam Veikemanam uz klavierēm. protams, citos albumos ir izcilākas dziesmas, taču nevienā nav tik ieturēts un šarmants kopējais fīlings (par Braiena Īno producētajiem un līdzsacerētajiem Low, Heroes un Lodger nerunāsim)