Kāds cilvēks reiz aizmiga un redzēja baltu, bezgalīgu klajumu, kura vidū atradās pilnīgs tukšums, gar malām - pamazām izgaistošas, caurspīdīgas un bezformīgas platības, bet 30 centimetru attālumā no acīm pilnīgi jebkas pagaisa viņa skatam. Pamodies, viņš tūdaļ pierakstīja šo sapni, jo parasti guļ ļoti ciešā miegā un sapņus vispār neredz.

"Vai vēlies, lai es šonakt sapņotu tikai par tevi?" viņa uzrakstīja mobilā telefona īsziņu kādam izbijušam mīlniekam, taču aizmirsa to nosūtīt. Visu dienu viņas sapnis kūļājās plecu somas iekškabatā, bet vakarā klusi pīkstēja, jūtot drīzu baterijas izlādēšanos un tai sekojošo pārnēsājamo nāvi.