...gāju nopirkt ziemas mētelīti, bet nenopirku, nebiju pārliecināts - vai nu par mēteli vai nu par sevi, vispār, muļķīgi tas viss, tu pērc kaut kādu svešu, bezpersonisku audumu, kurš karājas veikalā varbūt jau kādu gadu, bet tad tev viņš jāvelk mugurā un jānēsā, kamēr izdilst caurs, nemetīs taču ārā, bet kā tu vari zināt, ka viņš būs tavs, nu, ka patiks, nesagriezīsies kaut kā muļķīgi uz muguras vai arī saburzīsies ik reizi, kad tu apsēdīsies trolejbusā vai kinoteātrī, tā es pastaigāju pa veikalu un gāju tālāk, gandrīz jau nopirku koka trauciņu, tādu tumša koka cilindru, kurā var turēt salātus vai sīkākus ābolus, nu, kastaņus ļoti labi varētu tādā glabāt, turklāt vēl bija atlaide, tāds koka trauciņš pa nepilniem trīs latiem vai pa sešiem, neatceros, nenopirku arī to, nolēmu kaut ko ēdamu nopirkt, jā, to gan, pārnesu mājās divus maisus, un kā jūs domājat, ko es tur atnesu, vai tad nu kaut ko ēdamu, paklausieties - es nopirku sinepju dīgstus un diedzētas redīsu sēklas, divas paciņas ravioli, divas paciņas mikroviļņu popkorna, kazas siera šķēlīti, stilton un gorgonzolu, tad vēl fetas sieru, nezinu, ko es no tā biju iecerējis pagatavot, nopirku svaigi spiesto pesto, četras bundžiņas Dr.Pepper dzēriena, divus dažādus rjaženkas iepakojumus, bija slinkums nest atpakaļ to, kuru paņēmu pirmo, kaut kādu turku dzērienu, kas mani savaldzināja ar zili-sudrabaino dizainu un uzrakstu Soda Yoghurt Flavour, izrādījās diezgan garšīgs, lai gan izskatās pēc necaurspīdīga gāzētā ūdens un puto kā tualetes tīrāmais, vēl nopirku plāni sagrieztu rudzu maizi, kaut kādus krekerus pa 36 santīmi paciņā, enerģijas dzērienu ar taurīnu, divus litrus Winter Tea, kas garšo pēc atdzesēta karstvīna, ergonomisko puskilograma krējuma paciņu Lota un litru Seagramm's džina ar greifrūtu garšu, jūs jau droši vien domājāt, vai tad alkoholu nebūsi nopircis, jā, jā, nopirku, pietaupīju saraksta beigām, izskatās ļoti garšīgs, lai atdziest nedaudz, es tikmēr apēdīšu salātus, kas palikuši uz galda no brokastīm - gurķi ar tomātiem un biezpienu...

upd. tfu, atcerējos pašu galveno, nopirku bundžiņu vīnogu etiķī marinētu baklažānu, izskatās pēc sažuvušiem paviānu locekļiem, bet ražotu Azerbaidžānā, tā arī rakstīts, skaidrā latviešu valodā - ražots Azerbaidžānā pēc senas receptes, turklāt vēl pa 55 santīmiem tāda paliela burciņa, kādi pieci vai seši veseli baklažāni skalojas tur iekšā, droši vien, neviens neriskēja pirkt šo produktu par augstāku cenu...