Nepabeigtā dienasgrāmata


11. Oktobris 2005

(bez virsraksta) @ 19:46

Я люблю людей, люблю, когда их нет.
Я бы вышел на балкон и разрядтл бы пистолет.
Но отлил ли кто серебрянные пули,
Чтобы все уста сомкнулись в бесконечном поцелуе?
Я глотнул воды, совсем охрип.
Я иду по коридору, мне на встречу - царь Эдип.
У него нет глаз, на неи нет лица.
Он трахнул свою мать и завалил отца.
Но чтобы очутиться у любви в плену
Достаточно настроиться на нужную волну.
Любовь есть здесь, любовь есть там,
Любовь звенит ключами к любым замкам.



Любовь идет по проводам
 

Comments

 
From:[info]arteck
Date: 11. Oktobris 2005 - 20:05
(Link)
pats pēdējais iecirta. noteikti tāpēc, ka arī pa vadiem.
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 11. Oktobris 2005 - 20:17
(Link)
nu kas tās man par nepamatotām skumjām?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 11. Oktobris 2005 - 20:23
(Link)
tev patiešām nepamatotas
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 11. Oktobris 2005 - 20:38
(Link)
man ir bijušas gan pamatotas gan nepamatotas skumjas
ja pamatotas, tad vismaz zini, par ko
ja nepamatotas, tad dusmojies uz sevi, tās ir kaitinošas
padomā - kaitinošas skumjas
From:[info]dzeina
Date: 11. Oktobris 2005 - 20:38
(Link)
nu kāpēc Tu uzreiz tā...
[User Picture Icon]
From:[info]piene_ne
Date: 11. Oktobris 2005 - 21:04
(Link)
СПЛИН?
[User Picture Icon]
From:[info]bestia
Date: 11. Oktobris 2005 - 21:21
(Link)
ohoh.

Nepabeigtā dienasgrāmata