Intervijas sieviešu žurnālam melnraksts, kas tā arī nav ieraudzījis drukas krāsu? :)

(Reply to this)

es arī gribu uz jautājumiem atbildēt :(

(Reply to this) (Thread)

Sakiet, Jums ir bijusi tik interesanta dzīve, tikšanās ar tik daudziem interesantiem cilvēkiem, un, cik zinu, jūs interesējaties arī par māsklsu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ziniet. Es jau biju iztēlojusies, ka to man kādreiz jautās.. jo būtu patiesi dīvaini, ja mana neordinārā, spožā, komētai līdzīgā dzīve nepievērstu kāda uzmanību!
Atbildot uz jautājumu - jums taisnība, esmu tikusies ar daudziem. Kā vienu no pirmajiem varu minēt talantīgo mākslinieku Plīti-Pleitu, kas pārnakšņoja manos bēniņos 1931 gadā. Viņš, kā šodien atceros, rīta agrumā zīmēja manas basās kājas, izlīdušas no segapakšas, un pēc tam savu nemirstīgo darbu nesa uz mākslas akadēmiju pārdot studentiem, jo tuvojās skates, un skiču jau vienmēr pietrūkst..
Vēl labi atceros Pauļuku, un mūsu kopīgi vāktās kāpostgalvas, ko mākslinieks gribēja izmantot kā uzstādījumu gleznas "Pludmalē" fonam. Bet vēlāk izrādījās, ka atbraukusi kāda glīta tumšmate, vārdā Felicita, un kāpostgalvas vairs nevajadzēs. Tad nu mēs, pārējie, savācām kāpostus un braucām mājās.
Protams, nevar nepieminēt slaveno mākslinieku D.Gilmoru, ar viņu mēs iepazināmies laikā, kad tika uzņemta neliela īsfilma ar muzikālu pavadījumu, kaut kas par cerībām uz izaugsmi, vai tamlīdzīgi. Tas varēja būt kaut kur ap 94 gadu. Jāsaka, kaut arī man viņa ideja ar baltajiem baloniem nepatika, tomēr beigu beigās tā attaisnoja savas cerības, un Alūksnes Meteostacija “Mākoņi” bija pat priecīgi, ka aizdevuši puišiem savas zondes. Jāsaka, kopš tiem laikiem gan arī neesam redzējušies.
Tas nu tā, īsumā. Ziniet, es jau varētu vēl stāstīt un stāstīt, bet kurš tad mūsdienās grib kaut ko dzirdēt par kultūras, tā teikt, mantojumu? Katrā ziņā jauki, ka arī par mani kāds vēl interesējas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un, pareizi - Džordžs, par to pavisam aizmirsu piebilst!

(Reply to this) (Parent)

mees arii par to shodien runaajaam

(Reply to this)

iedomājies tādu situāciju. tu būdams kultūras cilvēks, steidzies apskatīt jauno sasniegumu kinomākslā. sēdi skaties un brīnies, kā viens režisors var tik ļoti runāt tavā valodā, ne gluži izteiksmes līdzekļiem, bet ar sajūtām, domām utt līdz uz beigu pusi apjēdz ka tas arī esi tu kas runā. ko tu teiktu?

(Reply to this)