dienasgramata:

ja varētu nopirkt kaut ko tādu nelielu un ne pārāk dārgu, tādu, kas būtu pietiekami liels retums, taču nekādā ziņā ne snobiska luksusa lieta, kaut ko tādu skaistu, kas priecētu acis un veldzētu smadzenes, bet vienlaikus arī piešķirtu zināmu jēgu visam notiekošajam: man, pasaulei man apkārt, cilvēkiem, sajūtām un jūtām, piešķirtu tam visam tādu kā mīlestību, ne tikai jēgu, bet arī skaistumu, protams, drīzāk to varētu saukt par skaistumu un mīlestību, un vēl, lai no tā visa būtu sajūta, ka pavisam netālu skan kāda nezināma, taču ļoti iederīga, laba mūzika, ja varētu kaut ko tādu nopirkt, es taču tūlīt pat aizskrietu uz veikalu, nekādu naudu nepažēlotu un nopirktu, varbūt pat divus, goda vārds