Bažīgi vēroju, kā draugi un kolēģi ar sajūsmu stāsta, kā Ķibilds dega par to, ko darīja, cik dedzīgs bijis, cik daudz uzņēmies, kādu kaislību ielicis darbā, cik paškritisks un aizrautīgs. Tas, ka viņš šajā visā sadega, tas pofig, turpināsim veiksmes kultu, apjūsmosim cilvēkus, kas sevi sadedzina panākumu, karjeras vai vienkārši ideju vārdā! Mēs dievinām tos, kas sevi sadedzina, tāda kultūra. Lai gan, protams, es jau nezinu diagnozi, tās laikam arī nemaz nav. Un arī pats neesmu imūns, man jau arī brīžiem šķiet, ka labāk sadegt lidojumā, nevis sapūt norakstīto lidmašīnu izgāztuvē.