Nepabeigtā dienasgrāmata


10. Jūnijs 2005

(bez virsraksta) @ 12:50

Reizēm gadās tā, ka tu kaut ko dari, dari, varbūt pat pabeidz un parādi kādam vai vienkārši tas ir tāds darbs, nu, kas tev jādara, un tad pēkšņi izrādās, ka tas ir slikti izdarīts, nu, kāds pienāk no malas un uzreiz pasaka - slikti, un viss, nu, nav jau tā, ka tav pašam liktos, ka baigi labi, bet tomēr kaut kāda netaisnības sajūta uzreiz, nu, kā tad tā, varēja taču pateikt savādāk vai neteikt nemaz, un galvenais, ka ir tāda sajūta, ka vajag aizstāvēties vai apvainoties, nu, lai arī pašam likās, ka ir slikti, bet, kad to pasaka kāds cits, tad tas viss uzreiz aizmirstas un tu domā vairs tikai par to, cik labi esi kaut ko izdarījis, nu, pat ja arī ne labi, tad tomēr oriģināli, nu, kaut kā tā, kā tikai tu to būtu varējis, bet kad ir otrādi, nu, kad pēkšņi kāds ņem un uzslavē, tad nez kāpēc ne prātā nenāk, ka viņš varētu būt kļūdījies, nu, kāpēc tā?
 

Comments

 
From:[info]fedrs
Date: 10. Jūnijs 2005 - 12:59
(Link)
Nerādi savu darbu latvietim!
[User Picture Icon]
From:[info]otily
Date: 10. Jūnijs 2005 - 14:07
(Link)
Manuprāt, jebko radot/darot mūs vada laba doma (vairumā) un, kad tas ir radīts, tad šķiet netaisni, ka tavu gara bērnu kāds paņem un noķengā. Jo mēs automātiski domājam par laba iznākumu un, ja tas šķiet vāl kādam citam labs, tas ir pašsaprotami;)
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 10. Jūnijs 2005 - 15:08
(Link)
Tas ir par ko? Par TO?

Nepabeigtā dienasgrāmata