ir saule pakāpusies jau
un apspīd egļu galus
bet maniem nodarījumiem
ne gala nav, ne malas

es sašvīkāju grāmatu
ar nolūku un spītu
jo pulti televizoram
tu noslēpi ik rītu

tad aizmuku no mājām es
un nakti apkārt klīdu
un ēdu zaļus ābolus
lai pievemtu jums grīdu

un toreiz pati salauzu
es tīšām labo kāju
kad biju mājās ieslēgta
un tev pa logu māju

par mani, māmiņ, nebēdā
man dibens ir no vates
ja piekusīs tev roka pērt
es turpināšu pati