atcerējos - mans labākais nepabeigtais dzejolis (šķiet, nosapņots kā Kolridža "Kublahans", pa nakti pierakstīts, bet nekas vairāk par divām rindiņām no rīta nebija palicis):

"es kādreiz lasīju, kā aukstā miglas rītā
gar pašu jūras malu skrēja suns..."