Tātad, stāsts ir sekojošs - noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri (izīrētājs spītīgi gribēja iesmērēt nomas līgumu, taču es panācu savu), sāku pamazām pieslēgt dzīvokli pie komunikācijām, jo elektrība, gāze - viss ir atslēgts. Ar Latvenergo ir vienkāršāk, noslēgt līgumu ar viņiem var arī internetā, caur internetbankas ID, vienīgi jācer, ka atnāks vīri kombinezonā un sastaps kādu mājās, lai pieslēgtu skaitītāju. Ar Lattelekomu arī pagaidām izskatās elementāri, var pārslēgt esošo interneta pieslēgumu uz jauno adresi, neko nemainot, tikai arī meistars jāsauc uz mājām.

Jautrība sākās ar Latvijas Gāzi. Noslēgt līgumu ar viņiem var tikai Ofisā, kas atrodas Vagonu ielā. Tur ierodoties, kļūst skaidrs, ka galvenie gāzes patērētāji Latvijā ir pensionāri, izņemu numuriņu un saprotu, ka esmu rindā divdesmitais, turklāt tie, kas ir tikuši pie "lodziņa" nebūt nesteidzas. Labi, ka ir optimistiski noskaņota sieviete pie letes "Informācija", kas ņem visus pensionārus bez rindas un nokārto viņu pārrēķinus daudz ātrāk, nekā šie bija iecerējuši. Pēc minūtēm četrdesmit pienāk arī mana kārta un izrādās, ka (surprise!) iepriekšējais īrnieks ir parūpējies gan par gāzes atslēgšanu (samaksājot par to 8 latus), taču nav nomaksājis savu parādu par iepriekšējo periodu. Un sākotnēji neitrāli noskaņotā administratore sagumst ekseļa tabulu (vai kaut kā līdzīga) priekšā, sakot, ka "ir slikti" - viņa nedrīkst noslēgt jaunu līgumu ar mani, kamēr šajā adresē ir parādi.

Es sākumā mēģinu jokot, saku - ja es būtu ievācies viesnīcas numuriņā, kurā pirms pāris mēnešiem dzīvojis kāds britu tūrists un nav samaksājis par izdzerto minibāru, vai tad viesnīca atteiktos mani apkalpot? Vai arī tāds gadījums - es apsēžos pie restorāna galdiņa un oficiante saka, ka nedos man ēst, jo iepriekšējais klients nav samaksājis rēķinu un aizlaidies. Kāpēc jūs gribat atteikties no klienta, kurš gatavs maksāt? Kāds man sakars ar cilvēku, kurš te dzīvojis iepriekš, izņemot tīri ģeogrāfisku sagadīšanos? Administratore saka - viņa jau nupat ir dabūjusi pa galvu no priekšniecības un nevēlas pārkāpt tās noteikto. Un vispār vairs neteiks ne vārda, it īpaši man.

Te sagumstu es un mēģinu saprast, vai tas nozīmē, ka draudēt LG priekšniecībai ar skandālu presē būtu lietderīgi vai gluži otrādi? Varbūt jādod kukulis kā labajam ārstam vai sliktajam policistam? Tad, iemetis acis viņas datora ekrānā es ieraugu risinājumu - kā būtu, ja es nomaksātu iepriekšējā īrnieka parādu un šis varētu būt sākums jaunai un skaistai draudzībai? Tad viņa man iedod iesnieguma blanku, kurā man esot jāieraksta viņasprāt absurdā un pašnāvnieciskā tēze ar lūgumu izsniegt man svešu rēķinu.

Tagad sākas interesantākais, es uzņemos man nepazīstama cilvēka parādu, tas ir kaut kāds Māris, es eju maksāt viņa rēķinu uz Citadeles filiāli, kas atrodas ārpus LG biroja, kur meitene laipni apvaicājas, vai es esmu Māris. Es saku, nē, es tikai maksāju par viņa parādiem iepriekšējā dzīvē, bet īstenībā esmu pavisam cits cilvēks, tikai dzīvoju tagad turpat, kur dzīvojis viņš. Eju atpakaļ, noslēdzu līgumu, saņemu papīrus, norunājam tikšanos ar vīriem zaļos kombinezonos, sēžos un riteņa un priecīgi braucu savās darīšanās.

Tikai viena doma prātā vēl gruzd - kas ir šis Māris un kā lai es no viņa dabūju savus 13 latus? Piesēžos pie interneta, ievadu sava karmiskā parādnieka vārdu un uzvārdu, un piepeši viss nostājas savās vietās: http://tinyurl.com/3fqlnay