Pamāte neieredz pabērnus. Kad brālītis liecas lādē pēc āboliem, viņa ar vāku nosit tam galvu, bet piesien to ar lakatiņu klāt. Māsiņa brālīti rausta, galva nokrīt. Pamāte liekas dusmīga, bet izvāra brālīti un dod tēvam ēst. Māsiņa salasa kauliņus, iesien zīda lakatiņā, noliek ligzdā koka dobumā. Tur rodas putniņš, kas dzied: "Māte mani nokāva, tēvs mani apēda, māsiņa manus kauliņus salasīja, ielika ligzdiņā, ķīvīte mani izperēja." Par skaisto dziedāšanu kurpnieks iedod kurpītes, zeltkalis - pulksteni, melderis - dzirnakmeni. Pie mājas dziedot, putniņš nomet kurpītes māsiņai, pulksteni tēvam, pamātei uzmet dzirnakmeni. Šī uz vietas beigta. Putniņš kļūst par cilvēku.

Latviešu pasaku tipu rādītājs, II. Īstās pasakas, 720

p.s. par šo neviens tā arī nav uzņēmis filmu vai multeni