tas, ko es ar sevi daru
ir divas
dažāda garuma sveces
mazliet gaismas
un nekādas harmonijas

tas, ko es tev nozīmēju
sabirzis kabatā
brokastu sviestmaizes
pūkainās drupačas
ne satvert, ne izbērt

tas, no kā es baidos
pieskaras klusējot
ielaiž azotē nagus
asiņu straumītes
apziņas badīgā himēra

tas, ko es tagad rakstu
pazūd tajā pašā brīdī
man šķiet
tā nav tinte
bet pretapaugļošanās zāles