lasu Oskaru Vaildu - pusotra gadsimta laikā nekas nav mainījies


"- Cik pulkstenis? - miegaini ierunājās Dorians Grejs.
- Ceturksnis uz diviem, monsieur.
Cik vēls! Piecēlies gultā sēdus un iedzēris pāris malkus tējas, viņš sāka pārcilāt vēstules. Viena bija no lorda Henrija - jau no rīta ar ekspresi atsūtīta. Dorians mirkli šaubījās, tad nolika to pie malas. Pārējās izklaidīgi atplēsa. Tur bija veselas kolekcijas vizītkaršu, ielūgumu uz pusdienām, biļetes uz dažādām vernisāžām, labdarības koncertu programmas un tamlīdzīgu sīkumi - viss, ko parasti ik rītus katrs augstāko aprindu jauneklis saņem sezonas laikā. Tur bija arī paliels rēķins par tikko iegādāto gravēta sudraba tualetes piederumu komplektu Luija XV stilā. Bija arī ļoti pazemīgas rindiņas no Džerminstrīta augļotājiem, kuri katrā laikā piesolīja aizdevumus par katru summu un uz vislabākajiem nosacījumiem."