Nepabeigtā dienasgrāmata


28. Novembris 2010

(bez virsraksta) @ 21:46

Vai jums nekad nav bijis tā, ka jūs ejat kaut kur, domājat pie sevis visādas svarīgas domas, kas iešaujas galvā tāpat vien vai varbūt tāpēc, ka jums ir kaut kas svarīgs jāizdara, piemēram, rīt vai nākamajā nedēļā, jūs ejat kaut kur gar jūras malu vai pa piesnigušu mežu, jums ausīs skan pleijera mūzika, vecas dziesmas vai kaut kāda elektronika, un tad piepeši jūs paceļat acis un saprotat, ka neprotat pateikt, cik ilgs laiks ir pagājis, jūs izvelkat no kabatas mobilo telefonu, jo tajā ir pulkstenis, vai paskatāties rokaspulkstenī, iespējams, pat paveraties apkārt, vai kaut kur nav pulkstenis pie dzelzceļa stacijas, taču tas viss neko nenozīmē, jums šķiet, ka pēc tā, ko esat domājis, ir pagājis viens laika sprīdis, tajā pašā laikā mūzika, kas skanējusi jūsu galvā un pleijera austiņās, ir pavisam noteikta garuma mūzika un to iespējams konstatēt, piemēram, ir noskanējušas trīs dziesmas, katra no tām taču nevar būt garāka par četrām vai piecām minūtēm, un vēl jūs esat nogājis šajā laikā kaut kādu noteiktu attālumu, kas prasa noteiktu laika patēriņu, lūk, un visi šie nosacītie laika mērījumi, visa iespējamā laika noteikšanas sistēma ir sajukusi un nesaskan, jūs esat bijis kaut kur projām, jūsu dēļ pasaulē laiks ir bijis apstājies vai varbūt pat palecis uz priekšu, un viss tikai tāpēc, ka jūs esat domājis, darījis un sapratis trīs dažādas lietas, kas bijušas pavisam atšķirīgas, taču vienlaikus arī kaut kā jocīgi saskrējušas uz brīdi kopā jūsu apziņā, mazajā, piesnigušajā laukumiņā starp jūru un sauli?

Un tad jūs atnākat līdz mājai, kurā esat dzīvojis pirms gadiem desmit vai piecpadsmit, mājai, kas ir nu jau pavisam sabrukusi, pagalma vārtiņi ir vaļā, viss piesnidzis un tuvumā nevienas pēdas, jūs aizejat līdz vaļējiem sķūnīšiem, kuru saturu acīmredzami ir iznesušas jau neskaitāmas garāmgājēju paaudzes, jūs pienākat pie trešā no kreisās puses, pie šķūnīša, kurā reiz glabājās dažādi nevajadzīgi sīkumi, paverat durvis, bet tur, starp samelnējuša finiera plēksnēm un vēja piepūstām kritušām lapām ieraugāt brūnu un pajukušu, savu veco kurpi, pāris pasaku grāmatu, sarkanraibu piepūšamo peldriņķi un četrus melnus spilventiņus, kurus rūpīgāk aplūkojot, jūs atpazīstat ceļgalu sargus, ko bērni reiz sējuši pie kājām, lai skrituļojot, nesabrāztu tās asinīs...

un laiks, kas bija skrējis un kūleņojis uz priekšu pēdējās pāris stundas vai pēdējos desmit un piecpadsmit gadus, pakalpīgi apstājas un pamet skatienu atpakaļ, uz brīdi, pavisam tikai uz brīdi.
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]saikne_neochin
Date: 28. Novembris 2010 - 21:58
(Link)
ir, tik parasti šķiet, ka domās esi bijis kādu stundu vai nedēļu, bet izrādās viens laika sprīdis..
[User Picture Icon]
From:[info]f
Date: 29. Novembris 2010 - 08:52
(Link)
(lūk, gandrīz to pašu gribēju teikt)
From:[info]akvalangs
Date: 28. Novembris 2010 - 22:11

nah nelasīšu

(Link)
par garu
[User Picture Icon]
From:[info]andris_k
Date: 29. Novembris 2010 - 00:51

Re: nah nelasīšu

(Link)
tas ir kruti!
[User Picture Icon]
From:[info]norkoz
Date: 28. Novembris 2010 - 22:24

smeldze

(Link)
vecie vaartinji ar nolupusho kraasu
[User Picture Icon]
From:[info]aardark
Date: 28. Novembris 2010 - 22:30
(Link)
lol, rindkopas parādījās. Bet es visu laiku domāju, ka tas tāds īpašs konceptuāls rakstības stils.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 28. Novembris 2010 - 22:34
(Link)
jā, tas ir īpašs konceptuāls rakstības stils
[User Picture Icon]
From:[info]heda
Date: 28. Novembris 2010 - 22:36
(Link)
Ģeniālā kino vēsturniece Valentīna Freimane reiz ļoti iedvesmojoši klāstīja, ka visi mūsu laiki notiek paralēli viens otram, ka viņa kara laikā nebūtu psiholoģiski izdzīvojusi, gadiem šauros skabūzīšos slēpjoties no vaciešiem, ja viņai būtu piederējis tikai tā brīža laiks un tikai tā brīža šausmas.
[User Picture Icon]
From:[info]blond
Date: 28. Novembris 2010 - 22:53
(Link)
A man shodien gadiijaas taa, ka es apstaajos pie lejupbraucoshaam trepeem un, aizdomaajusies, gaidiiju, kad vareeshu braukt augshaa. Es staaveeju un staaveeju, un cilveeki tik brauca un brauca lejaa, man pretim, un, droshi vien, izbriiniiti vai neapmierinaati, spraucaas man garaam, jo es tur pamatiigi trauceeju to pirceeju pluusmu, un tad beidzot divi viirieshi nebija muulaapi - saaka smieties un uzsauca: njedazhdjotjesj! Un tad es pamodos un arii saaku smieties. Nezinu, kaadaa vai kuraa laikaa un cik ilgi biju iekritusi.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 28. Novembris 2010 - 23:03
(Link)
«Вверх по лестнице, ведущей вниз» — художественный фильм, экранизация одноимённого романа Бел Кауфман. Детям до 12 лет просмотр фильма разрешен в сопровождении родителей.
[User Picture Icon]
From:[info]blond
Date: 28. Novembris 2010 - 23:10
(Link)
Es kaut kad jaunībā lasīju to grāmatu. Tas bija pedagoģiskais romāns.
[User Picture Icon]
From:[info]ld
Date: 30. Novembris 2010 - 21:12
(Link)
"pedagoģiskais romāns" :)
From:[info]jeeka
Date: 29. Novembris 2010 - 01:28
(Link)
nē, tā ka es eju un kautkādā šķūnīti, kurā var ieiet jebkurš cits garāmgājējs, atrodu savu veco kurpi, tā nav gadījies
[User Picture Icon]
From:[info]siltavieta
Date: 29. Novembris 2010 - 09:07
(Link)
Tu esi burvīgs
[User Picture Icon]
From:[info]toadbeauty
Date: 29. Novembris 2010 - 09:58
(Link)
Nu kurpes un riņķis negadās, bet laika dīvainības katru darbdienas rītu un vakaru. Pļekāju es savus 4 km uz staciju un domāju gudras domas. Un ik pa laikam iekrītu realitātē ar domu "agdiescikpulkstenc!" Kautgan esmu izgājusi laicīgi un eju parastā ātrumā. Kā katru rītu.
Vakar arī pasmējos par šito iekrišanu laika plaisā. Rosos pa virtuvi, pastiepju roku, un pusceļā roka apstājas, jo aizmirsu, ko gribēju darīt. Nu kā var pussekundes laikā šitā iekrist citā domā?!
[User Picture Icon]
From:[info]maya
Date: 29. Novembris 2010 - 11:02
(Link)
Man buutu bijis bail tajā šķūnītī skatīties. Mēs taču toreiz tur atstājām tik daudz.
[User Picture Icon]
From:[info]ravejsledzejs
Date: 29. Novembris 2010 - 11:47
(Link)
un es visus laiku domāju, kāpēc esmu Tevī iemīlējies... bet te tak ir atbilde, kā uz delnas...

Nepabeigtā dienasgrāmata