"Mīlu Rīgu, kad pār torņiem rīts
Savas ugunīgās krāsas klāsta.
Mīlu to, kad liepu lapas trīc
Dienasvidus kaislīgajā glāstā.
Mīlu to, kad vēsums vakarīgs
Veldzē parkos baložus un ziedus.
Bet visvairāk Rīga tomēr tīk
Pusnaktī, kad Kremļa zvani iedun."

Anatols Imermanis, Rīga pusnaktī (1959)

sakarā ar diskusiju pie romija par to, kas ir pārdodas vairāk - prostitūtas vai tie, kas to dara ar smadzenēm