dienasgramata:

gribēju pateikt, ka man patīk klausīties džezu: kītu džaretu, mailzu deivisu, čārlzu mingusu, teloniusu monku, deivu brubeku, čārlzu pārkeru, herbiju henkoku un citu, patīk, lai arī to nesaprotu, nesaprotu, kas tur notiek, kāpēc pēkšņi sākas tas un sākas šitas, reizēm klausos un mulstu, tik skaisti un nesaprotami, reizēm, protams, ir arī stulbi gabali, taču tos tad neklausos, gribēju pateikt, ka jocīgi, kāpēc man patīk tas, ko es nesaprotu, bet tad iedomājos, ka nesaprotu arī māleru un vāgneru, nesaprotu lū rīdu un loriju andersoni, es pat prāta vētru nesaprotu, vai tiešām tāpēc arī patīk?