:DD
un ielikts sadaļā - national!

(Reply to this)

Mums reiz nozaga kaķi. Durvis uz nakti bijām atstājuši vaļā, tik tīkls priekšā, lai kukaiņi istabās netiek. Kaķene iekšā ilgi nepalika, izgāja pastaigāt. Viņai bērniņš tovasar jau bija piedzimis, bet varbūt pavasara atbalss vēl asinīs kauca, vai varbūt slāpes mocīja. Kas to zina. Bet kā izgāja, tā arī pazuda. Rītā gājām, saucām, meklējām, bet nekā. Nevienam arī nebija pieklīdusi, tā viņi teica. Reizēm kaķiem uznāk negals - sajūt beigas pie pleca un pazūd kaut kur. Pabēdājāmies, bet ko tur daudz - nav jau cilvēks, un arī darbi spieda.

Bet kāduvakar, kad sievietes virtuvē darbojās, un puiši atkal Fast & Furious skatījās, viņa atgriezās. Klusu ņaudēdama virtuvē ielīda - āda veseliem kumšķiem bij izkritusi, acīs trakums, ribas ādai cauri spiedas. Viņai ielēja pienu, tad pasauca arī mūs skatīties. Vēlāk iznesām viņu uz lieveņa, ielikām ar dihlofosu piepūstā maisiņā, lai blusas un visu pārējo nobeigtu. Tad dzirdēju, ka kaimiņš tur laikam pie vainas. Pašam kaķa neesot, bet šķūnī peles-žurkas savairojušās, tad nu tā viņš darot, utubunga skopais. Mūsējā ne pirmais upuris.

Par upuri viņa tā īsti gan tikai vēlāk kļuva. Vēl dažas dienas pagulēja blakus kaķēnam, tad kāduvakar atkal aizvilkās projām - šoreiz uz pašu šķūnīša stūri.

A tas trusis laikam lai sievietei ieriebtu un/vai čigāniem par pudeli pārdotu.

(Reply to this)