Nepabeigtā dienasgrāmata


7. Decembris 2004

(bez virsraksta) @ 01:07

reizumis uzmācas sajūta, ka dzīvoju nepareizi, ka vajadzētu dzīvot tā, lai visu laiku sāp, kurš idiots ir teicis, ka dzīvi var izbaudīt tad, ja esi laimīgs, paēdis un samīļots? tad taču neko citu daudz nejūt, tikai to savu labsajūtu un arī tad ne līdz galam, tikai brīžiem un tā pa virsu, bet, ja sāp, tad jūt līdz galam, tad jūt arī ne tikai to, bet daudz daudz tālāk, īstenībā tikai tad var pa īstam sajust citus cilvēkus, sajust to, ka citiem arī sāp, sāp visu laiku, tikai caur sāpēm var izbaudīt to, cik ļoti tev gribas dzīvot, cik ļoti tev vispār kaut ko gribas, izbaudīt to, kāds skaistums ir dzīve.. kad sāp
 

Comments

 
From:[info]4036
Date: 7. Decembris 2004 - 01:30
(Link)
lūk, jā, šo es saprotu. nu jau ilgāku laiku posmu jūtos draņķīgi - ar vienu ļoti dziļu un citiem ne tik dziļiem kritieniem. bet konstanti draņķīgi. taču reizē redzu, kas tad man liek justies draņķīgi. jā, un tad arī rodas vēlme rīkoties. ņemties, tikt no tā draņķa ārā. tad kādu laiciņu uzelpot līdz nākamajam draņķim. nenovēršami vajadzīgi.

P.S. sintētiskā dzīve tiek piekopta nu jau mazāk. ir labāk.
From:[info]4036
Date: 7. Decembris 2004 - 01:32
(Link)
jā, neiekrist pašapmierinātības pēļos un nenokļūt pie tiem tuklajiem, kuriem karote tepat virs galvas - mākoņos.
From:[info]piccolo
Date: 7. Decembris 2004 - 01:41
(Link)
jā, laimīgi cilvēki nevienu neinteresē.
From:[info]4036
Date: 7. Decembris 2004 - 01:51
(Link)
ļoti, ļoti subjektīvi, ko. parasti latviešiem gan ir tendence lasīt glancētos žurnālos par cilvēkiem laimīgajiem-bagātajiem un tad sākt šķendēties, ka pašam tā nav. vai, kas arī ir izteikti - sākt domāt par to kādas viņam privilēģijas bijušas, lai kļūtu laimīgais. visdebilākais sākt skandināt, ka viņš tāds un šitāds - netīrs. jā, jā, un dažreiz ir tā, ka palasa par laimīgajiem cilvēkiem, cik īstenībā viņi nelaimīgi un tad var pašapmierināti nopūsties - nu ja, tāpat kā man. koroče sviests.
From:[info]piccolo
Date: 7. Decembris 2004 - 03:10
(Link)
bet iedomājies sarunu ar draugu, kurš pārsvarā runā par to cik viņam labi iet? protams, var priecāties un tā, bet apnīk.

dažreiz nelaimīgi cilvēki domā vispusīgāk.
From:[info]buks
Date: 7. Decembris 2004 - 10:45
(Link)
Gandrīz tikpat apgrūtinoši, kā paziņa, kas to vien dara kā īd par grūšo likteni. ;)
From:[info]buks
Date: 7. Decembris 2004 - 10:49

plavaļi, znajem

(Link)
Kad jaunas meitenes vaimanā, ka šīm sirds sāpot, tad visai bieži labvēļi iesaka ievērt pirkstu durvīs vai iedzert purgenu - kādu brīdi par sāpošo sirdi nevajadzēšot domāt.
Fabulas morāle? Elementāra. Man aizdomas, ka ja pašam baiss kreņķis, pīpē uz palodzes ij domā "začem, začem vsjo eto?!", ij svārsties starp vēlmi Aiziet, jebšu vēl pamocīties (ja nu uz labu sāk ritēt), vo tad citu cilvēku sāpes gan pie pakaļas.
Kā vienmēr, patiesība ir kur pa vidu, vai arī Ārā.
Tak īstenībā jau tas nav svarīgi.

Nepabeigtā dienasgrāmata