priekšnieki nevarētu 10x vairāk likt kabatā nekā ierindas darbinieki: nāktos dalīties peļņā.

(Reply to this) (Thread)

būtu lielāka skaudība un nenovīdība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī. watt ir tipisks piemērs - viņam, edz, sķiet, ka darba devējam jāsaņem solidārs ienākumu daudzums ar darba ņēmēju:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es vienkārši neaptveru, kā tie darba ņēmēji nerubī, ka darba devējs patiešām ir pelnījis dauzkārt lielāku atalgojumu (privātajā biznesā), protams, ja uzņēmumam ir peļņa, jo viņš taču šo uzņēmumu ir tādu radījis un vada un tieši viņa dēļ tas ir tāds, kāds ir - proti, stratēģiski pareizs, peļņu nesošs. Katrts atsevišķais darbinieks var būt nez kāds ģēnijs, bet darba devējs ir atalgojams par to, ka spējis izvēlēties pareizos darba ņēmējus un panākt, ka tie nepārgrauž viens otram rīkles, un uzņēmums var sekmīgi strādāt. Tas nav nekas tik vienkāršs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ja uzņēmums ir peļņu nesošs, tad tas ir darba devēja nopelns, bet ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tad vainīgi ir darbinieki!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Būšu skarbs un atgādināšu, ka kapitālisma sistēmā darba ņēmējs ir tikai instruments darba devēja rokās - tāds pats kā datori vai darbagaldi. Tikai grūtāk kopjams un bieži sasodīti sūdīgs, neatkarīgi no atalgojuma.

(Reply to this) (Parent)

basic princips! :) darbinieki jau to vien dara, kaa parazitee uz veiksmiigaa, apkjeeriigaa un straadiigaa uznjeemeeja reekjina :) :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinu vairākus uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, apķērīgi un strādīgi. Un kuriem ir vairāk darbinieku, nekā vajadzētu. Zināmā mērā var teikt, ka daļa darbinieku parazitē uz šo uzņēmēju rēķina, jā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iedod adresīti, varbūt, viņiem vajag vēl vienu

(Reply to this) (Parent)

ja jau apkjeeriigi, kaaadeelj tad ir vairaak nekaa vajadzeetu? :) tad jau varbuut driizaak - labdariigi? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau viens otru neizslēdz. Cilvēku atlaišana vispār ir viena no smagākajām funkcijām.

(Reply to this) (Parent)

To es neteicu. Un aiziešanai uz grunti ir tik daudz iespējamu iemeslu, ka tos nav vērts sākt uzskaitīt. Protams, tai skaitā var būt arī tā, ka darba devējs vienkārši izraudzījies nepareizo biznesu, nav labs stratēģis, ir slikts organizators... slikti darbinieki vistiešākā mērā ir darba devēja vaina, jo viņš nav pratis izraudzīties labus. Bet aiziešanai uz grunti, protams, var būt vēl desmit citu, daudz sarežģītāku un arī objektīvu iemeslu. Un, kā pareizi minēja unpy, darba devēja riski ir dauz lelāki.

(Reply to this) (Parent)

Un riski! Darba ņēmējs, ja uzņēmums aiziet pa grunti, saņem bezdarbnieka pabalstu, svilpodams. A darba devējs? Jo īpaši, ja pēdējo kreklu ieķīlājis?

(Reply to this) (Parent)

un vispār, nevajag jaukt lietas - ne vienmēr darba devējs (uzņēmuma īpašnieks) ir tas pats, kas direktors

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Direktors ir darba devēja pārstāvis. Un atbild par to, lai uzņēmums funkcionētu. Ja darba devējs grib, direktoram var maksāt kaut pusi peļņas. Jā, ka jau minēju, tā ir problēma uzņēmumos, kuros nav strikti izteikta īpašnieka - akciju sabiedrībās un tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Parent)

Es, piemēram, nejaucu. Jo direktoru uzvēlas īpašnieks (darba devējs) - un jau tur sākas viņa atbildība par to, ko viņš ir izraudzījies. Muļķi, zagli, sliņķi...
Nerunājam jau par milzu sindikātiem, kur augšas tikai shēmo un kam nav nekāda sakara ar reālo darbu tur lejā. Bet tādos gadījumos tie direktori arī kļūst par īstajiem darba devējiem tādā ziņā, ka katrs atbild par savas nodaļas darbu un tiek veicināts ar izaugsmi uzņēmumā, prēmijām u.t.t. - kļūst personīgi ieinteresēts uzņēmuma izaugsmē, tātad -arī pareizā darba ņēmēju izvēles un atalgošanas politikā.

(Reply to this) (Parent)

veel lielaaka? :) vai tas maz iespeejams... :)

(Reply to this) (Parent)

Darba devējiem būtu neērti. Privātajā sektorā. Darba devējs nav ieinteresēts algās pārmaksāt, rezultātā, ja darbinieks apmierina, viņam tiek maksāts "cik prasa". Algas parasti ir komercnoslēpums. Un ir diezgan bieža situācija, ka kolēģu algas atšķiras pat dubultā.

(Reply to this) (Thread)

bet tas taču "nav godīgi"! ja cilvēks ir kautrīgs (kā, piemēram, es) viņš nevar paprasīt lielāku algu, bet cits, kurš ir nevis labāks, bet vienkārši bezkaunīgs vai pārpratuma pēc dumjš un nezina, cik šajā vietā ir normāla alga, ņem un paprasa vairāk. rezultātā algu nosaka nevis konkurence, bet konfidencialitātes izraisīti pārpratumi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Bizness nav godīgs;( Un algu prasīt ir jāmācās. Bieži sastopams ir variants, ka darba ņēmējs ņerkst par savu nelielo algu un uzmet lūpu uz darba devēju, ka šis pats neiedomājas paaugstināt šim algu, pie tam - par nezināmu lielumu:)) Varētu domāt, ka darba devējs katru rītu sāk ar pārdomām "vai tik kādam no maniem darbiniekiem nav par mazu alga" :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, bet tiešām tas ir labi biznesam? vai tas veicina attīstību, lielāku peļņu un pievienoto vērtību? varbūt tomēr attīstība būtu drošāka, ja darba devējs katru rītu sāktu ar pārdomām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, paskaties uz Hansabanku.
It kā jau pārāk slikti neklājās līdz burbuļa plīšanai — un ne jau algu atšķirības dēļ viņš plīsa.

(Reply to this) (Parent)

Kā labi parādīja celtniecības bizness, cilvēkiem algas vienmēr ir par mazu, pat tad, ja vienīgais, ko šie māk - pienest citiem ķieģeļus. Rezultāts, protams, ir cenu pieaugums. Ja pieaug cenas, algas visiem atkal šķiet par mazu un tā tālāk.

Tiesa gan, ir taisnība arī iekš tā, ka mums ir pierasts grūti kontrolējamās akciju sabiedrībās "lielajiem priekšniekiem" radīt daudzas nevajadzīgas "mazo, bet labi apmaksāto priekšnieku" vietas, kurās salikt radus un draugus, tak tas nedaudz cits stāsts.

(Reply to this) (Parent)

Uz zemes nav taisnības, dūrei tik spēks! Visu zemju proletārieši, apvienojieties! Ekspropriēsim ekspropriatorus!

(Reply to this) (Parent)

Jā, tas nav godīgi. Pie mums arī - visādas nomas un īres atlaides bieži panāk visnekaunīgākie īdētāji, savulaik tie izkoda arī vislielākās dzīvokļu kompensācijas. Viņš tev riebjas, bet viņš nāk un nāk virsū, un beigās tevi nogurdina, un tu vienkārši "atpērcies" no tās nelaimes. vecā, baltā māmuliņa tikmērt skaita pensijas kapeiciņu un godīgi maksā. Un es patiesi no rīta neceļos ar domu, kā man tur ar darbinieku algām, ka tik kāds nesaņem par maz. Drīzāk man ir ļaunas aizdomas, ka daudzi saņem par daudz, un vienīgā attaisnojamā algu izlīdzināšana tagad būtu nogriezt, lai ir visiem vienādi. Bet es, redz, vecajiem darbarūķiem vēl negriežu, bet jaunpieņemtajiem jau dodu mazāk. Netaisnīgi? Nezinu. Kā varu tā daru. Un labi, ka algas ir konfdenciālas un, teiksim, janpieņemtā sekretāre vienā uzņēmumā nezina, cik saņem vecā sekretāre otrā. Bez tam - tai vecajai arī ir 10reiz lielāks zināšanas un pieredze, bet jaunā špidrilka taču to nesaprastu. Vispār - itneviens nekad nesaprastu, kāpēc darba devējs "tamo otram" maksā vairāk. Neviens taču nejūtas slikts darbinieks. Tāpēc arī nav jāzina viņiem vienam par otra algām, un beigta balle.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar jaunām sekretārēm ir tāpat kā ar vilkiem - viņus kājas baro

(Reply to this) (Parent)

pilnībā pievienojos.

(Reply to this) (Parent)

"algu nosaka nevis konkurence, bet konfidencialitātes izraisīti pārpratumi" taa gan.

vispaar lielisks puksts un fantastiski komentaari!

(Reply to this) (Parent)

kāpēc, piemēram, UK darba sludinājumos parasti tiek minēts arī atalgojums (mazkvalificētajos darbos par stundu, "baltajām apkaklītēm" gada alga min-max)? un nekāda komercnoslēpuma, redz, tas normāli skaitās.
pie mums darba devējs var izdarīties kā grib, un uzņēmums bieži pelnošs ir tāpēc, ka darba ņēmējiem var maksāt maksāt maz, var maksāt aplokšņu algas un visādi citādi šmaukties.

(Reply to this) (Parent)

pie mums (grafiķiem, dizaineriem, maketētājiem, etc), tas vienmēr kropļojis tirgu. nedrīkst zīmēt logotipu par 50LVL pat ja tas tiešām prasa 5 stundas.

(Reply to this)

O, ja es būtu kramplauzis, tad šī ideja man lieliski patiktu. Iedomājos - paskatos, kur nav signalizāciju un dzelzs durvju, tad paņemu sarakstiņu un uzzinu, kāds mēneša ienākums ir dzīvoklīša iemītniekiem - uzreiz skaidrs, kur vērts nākt ciemos.

(Reply to this) (Thread)

ei nu - man skjiet, vinjiem tik pat skaidrs, kur veerts naakt ciemos, peec simts daudz droshaakaam paziimeem, nekaa ciparinjsh uz lapas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja nav dzelzs durvju, tad uzreiz skaidrs, ka tur nav vērts lauzties iekšā

(Reply to this) (Parent)

domaaju, ka celtos sociaals bardks :P daudziem buutu stipri gruutaak turpinaat izlikties... tas vareetu graut sisteemu peec buutiibas :)

(Reply to this) (Thread)

Vaacijaa shaada sisteema straadaa. nekaada bardaka.

(Reply to this) (Parent)

jau tagad visiem liekas, ka deputātiem un premjeram!!! par daudz maksā. Visiem, līdzīgi kā celtniekiem bez kādām prasmēm gribēsies lielākas algas par nekā nedarīšanu.

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc tad visi tie mobilo telefonu un laptopu piloti nepārkvalificējās par celtniekiem, ja tiem par nekā nedarīšanu tik pasakaini maksāja? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

not want

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Zini, "treknajos gados" dūša apskrējās, kad, braucot autobusā, izdzirdu, kā viens manāmi noplucis un iereibis ķieģeļu pārnēsātājs aicināja savu drauģeli pamest vienu "objektu" un iet uz otru, jo tur maksā nevis 450Ls nedēļā, bet 500. Tiešām iedomājos mest malā visu mobilo telefonu un laptopu pilotēšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja reiz tā nedarīji, tad nedz trūkums, nedz negausība toreiz nebūs bjusi gana liela. :)
Vienkārši mēs visi gribam nopelnīt iztikai un hobijam sev vispatīkamākajā veidā, nevis strādāk fizisku smagu un putekļainu darbu, kas vienā vai otrā brīdī ir vislabāk apmaksātais.

(Reply to this) (Parent)

tas bija cilvēkiem saprotamākais piemērs... gan jau ka pie laptopiem situācija ir vēl sliktāka...

(Reply to this) (Parent)

dzīvokļa izīrētājs nepiekristu samazināt īres maksu

(Reply to this)

protams, ka vajag publiskot algas. savādāk darba daevējiem ir 100 iespēju chakarēt un expluatēt darbiniekus. t.i. ja tu nevari būt tik labs / stratēģisks / veiksmīgs vadītājs kā kaimiņu uzņēmējs, tad tas tev nedod nekādas tiesības paverdzinātajam proletārietim maksāt mazāku algu. savādāk kaut kāds losis, kas, piemēram, ir pusi gada budežeta ielicis savā jaunajā dzīpā, sasauc sapulci un īd, ka ir krīze un ka visos uzņēmumos tagad samazina algas, un mums visiem tagad jāsavelk jostas un jāvergo divkārt sparīgi un pazemīgi. bet mums, darbiniekiem, nav zināms, vai tiem visiem citiem tiešām iet slikti.

(Reply to this) (Thread)

Vispār jau jā, bet anyway skuju.

Paverdzinātais proletārietis, kurš dzeršļā un darbā izdara labi ja pusi no sava kaimiņa darītā, vienmēr būs pārliecināts, ka viņam jāsaņem tikpat, cik šam.

Paskaidrosi tu viņam iemeslu [kāpēc viņš saņem mazāk], viņš tevi nolamās un uzskatīs par kretīnu. bet prom neies [jo nav jau kur]. Un tu viņu arī neatlaidīsi [jo neskatoties uz krīzi tāpat nav īsti ko ņemt vietā]. Bet šūmēšanās garantēta.

(Reply to this) (Parent)