Nepabeigtā dienasgrāmata


17. Janvāris 2003

(bez virsraksta) @ 00:14

Nemitīga satraukuma sajūta, šķiet, ka esmu aizmirsis kaut ko svarīgu, kaut ko tādu, kas nav izdarīts un, iespējams, nekad netiks izdarīts tieši manas vainas dēļ. Redzēju uz ielas garām ejot divus puišus, kas viens otram teica: "Nē, nu tas ir pilnīgs pizdec!" Izklausījās ļoti ticami, turklāt, kaut kā īpaši dabiski. Biju kādā teātra izrādē, kurā aktieriem tekstā ielikti vārdi "izpistais mauku bars" un "man pimpis nestāv!" Neizklausījās, ka tā būtu. Interesanti, kas pirmais ir izdomājis, ko vajag darīt teātrī un ko nevajag?
 

Comments


Nepabeigtā dienasgrāmata