dienasgramata:

Es gribu jums pasūdzēties par to, cik ļoti man nepatīk Lato Lapsas raksts, kurā viņš visus nosauc par mērgļiem, bet sevi izgrezno baltām lillijām. Piebārstījis savu izvirdumu dažādām dekoratīvi salkanām detaļām (piemēram, ka savulaik esot bijis pazīstams ar vairākām Gerkena veikalu darbiniecēm, no kurām uzzinājis kaut ko tādu!, bet, protams, žurnālists būdams viņš to sabiedrībai nestāsta), pašaustījis sevi par bezsirdīgo attieksmi pret Sarkanā krusta centra aplaupītājiem, kurus viņš grib nošaut uz vietas vai uzsēdināt uz mieta, iepriekš "atraujot rociņas un kājiņas" (piedodiet, bet tas izsklausās pēc pubertātes vecumā esoša puišeļa perversajām fantāzijām, kādas mēdz pasprukt sarunā ar klasesbiedriem skolas tualetē), patētiski iesaucoties "iesūdziet kāds, ja vēlas" (nesaprotu, kurš un par ko), un tas viss tikai tāpēc, lai palielītos, ka viņš, lūk, Lato Lapsa ir aizskrējis un aiznesis Sarkanajam Krustam piecdesmit latus (sev atstājis tikai piecus) skaidrā naudā, tiesa, nav noturējies pie reizes nepalieloties, ka viņa mēneša ienākumi ir 1500 latu, bet viennozīmīgi paspējis novērot, ka citi neviens neko vēl nav noziedojuši (varētu domāt, ka līdz tam Sarkanais Krusts pastāvējis no kādiem pirmskara iekrājumiem), un it īpaši, ka neesot noziedojis Šlesers, nezinu, kā gan žurnālists Lapsa to varētu zināt, pieņemsim, ka pieredze ar neceļos aizgājušiem dokumentiem un nelegāli noklausītu sarunu nopludināšanu viņam ir devusi īpašas spējas, taču tas izklausās vienalga pēc tāda kā "es šodien gāju pa ielu un ieraudzīju nomestu cigareti, pacēlu to un izmetu miskastē, bet kaut kā neesmu dzirdējis, ka Šlesers būtu šodien kādu cigareti pacēlis, maita tāds!"
Bet vispār, kā mēs varam ticēt kaut vienam viņa vārdam, ja raksts sākas ar disklaimeri "mēdzu savu reizi samelot". Tikpat kā, ja politiķis priekšvēlēšanu runā teiktu "Jā, es neko nesaprotu no ekonomikas, taču.." vai "Jā, es mēdzu ņemt kukuļus, bet..."