Nepabeigtā dienasgrāmata


11. Augusts 2003

(bez virsraksta) @ 17:38

Mūzika: Kristin Laiken "Dazed and Confused"

visu dienu skatos uz fotogrāfijām no libērijas... žurnālisti ir iesprukuši pilsētas ielās pamiera laikā un redz vienīgi līķus - melnus, spīdīgus, kailus, sastingušus tajās dīvainajās kaisles vai sāpju pozās... galvaskausi, mušu kāpuru nolaizīti tīri un smaidoši, tikai lūpu kaktiņā vēl aizķērusies kāda sārta ādas strēmele... un gluži vēl lietojamas drēbes zemāk par to vietu, kur kādreiz bija kakls... bērni mana puikas vecumā, kas skraida ar kalašņikova automātiem, pielādētiem, divām trijām aptverēm, kas pārsietas ar leikoplastu... divi zēni, kas skrien viens aiz otra, sejas skrējienā pārvērstas dīvainā smaidā, tā, ka nevar saprast, vai tik viņi nespēlē sunīšus, tik vienam no viņiem rokās automāts, ar tā laidni viņš tūlīt tūlīt iesitīs otram pa ceļiem, tas otrs tūlīt nokritīs dubļos ar seju un mirs, ir skaidri redzams, ka viņš mirs, tas ir jūtams katrā sejas muskulī, rokās, kas krampjaini ķeras pie gaisa... un ielas, kurās iet cilvēki, iet garām līķiem un ķermeņa daļām...
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]zverj
Date: 11. Augusts 2003 - 17:43
(Link)
Fi. Sīks kariņš. Ja puse valsts ar otru valsts pusi karo, tad vismaz ir iespēja, ka vismaz puse no valsts iedzīvotājiem izdzīvos. Ar viņu dzimstību, tā nav problēma.

Es gan šausminos par ko kļūst nācija, no kuras atkarīgs arī citu valstu liktenis. See my posts, but who cares. Tāpat lielākā daļa vakarā ies skatīties seriālus pa TV.
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 11. Augusts 2003 - 18:14
(Link)
Un tu vari skatīties - visu dienu?
Es zinu, neskatīšanās neko nemaina. Bet es neskatos, bēgu.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 11. Augusts 2003 - 18:30
(Link)
man jāskatās, man darbs tāds... zinu, ka banāli (kā misteram bīnam - ko jūs darāt? sēžu zāles stūrī un skatos uz gleznām), bet kurš gan cits to visu redzēs, ja ne es?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 11. Augusts 2003 - 18:31
(Link)
Сон приснилось мне что я
Воюю в чужой стране враг
неравный бой я ранен в голову
я герой но вот чувствую я – это конец
но вот я ухожу осколки девичьих
сердец хрустят у меня под ногами

Взрыв и всё в огне я в красной
шапке я на коне сон в огне борьба
судьба народа моя судьба но вот
чувствую я это конец но вот я ухо
жу осколки девичьих сердец хрус
тят у меня под ногами


Nepabeigtā dienasgrāmata