Šodien izgāju ārā, lai apmeklētu dažus veikalus, un pamanīju Maxima reklāmas plakātu, kas centās iepārdot kaut kādu kafiju, laikam, Jacobs Kronung, koncepcija tā pati, kas jau kādu laiku - brīvi lidojošs produkts uz balta fona un teksts, kas cenšas atdarināt savulaik populārā raidījuma "Uzmini nu!" bērnu sacerētās mīklas. Tikai šoreiz šis teikums (kas lasāms bērna balstiņā, tādas samulsušas meitenītes balstiņā) skanēja: "Mamma saka, ka bez tās nevar pamosties." Nez kāpēc noskurinājos un gāju tālāk, domādams par šo frāzi. Nē, es zinu, ir daudzi cilvēki, kas lieto tādus apgalvojumus ("Es bez kafijas nevaru!" "Ja es no rīta neiedzeru kafiju, es visu dienu neesmu tā pa īstam pamodies." utt.), mani gan šķebina šāds kategorisms un nekritiska savu atkarību novērtēšana, taču šajā gadījumā ir vēl kas cits - iedomājieties to mazo meitenīti, kuras mamma kādu rītu patiešām nepamostas. Un viņa skrien uz virtuvi pēc kafijas, bet ir jau par vēlu... jo "bez tās nevar".