viss, ko mēs sakām otram vai paši sev, piedalās mirkļa konstrukcijā
tas ietilpst uzbūvē gluži tāpat kā dzelzbetonā paslēptie metāla režģi piedalās mājas celtniecībā un visā turpmākajā tās eksistencē, piemēram, mēs dzeram kafiju dzelzbetona mājas virtuvē un pat nenojaušam, ka šie paši režģi, kas tur iebetonēti pirms daudziem gadiem, satur kopā visu šo mirkli: kafiju, gāzes liesmiņu plītī, sarunas starp cilvēkiem, kas tikko pamodušies un, ietinušies rītasvārkos, vēl cenšas pēdējo reizi pieskarties viens otram, ielaist roku kājstarpē vai ar skatienu noglāstīt plecus, rīts ir tik nežēlīgs vai maigs, auksts vai silts, tas arī, protams, ir svarīgi, radio, laika ziņas, visas tās blēņas, bet mājas nesošās konstrukcijas mēs vienmēr aizmirstam, mums nez kāpēc šķiet, ka svarīgāks ir kas cits
un ir jau arī