dienasgramata:

es lasu keruaka ceļā... jauki, jauki, jauki... tāds viegls un saprotams tulkojums... tik nevaru atcerēties, vai keruaks jau šajā romānā nesāka spēlēties ar valodu? ir daži viņa darbi, kurus, lasot krieviski, galva griežas no tās atbrīvotības (kaut kas par parīzi tur bija), un arī on the road, kas man angliski ierunāts diskā, likās tāds hermētisks teksts... bet nu labi vienalga, patīkami sastapt tekstā klupienus un saprast, ka tie paša keruaka, nevis tulkotājas klupieni... gribu būt keruaks... gribu rakstīt un braukt...