filma, kuras pieminēšana izveda no pacietības Fjodoru Bondarčuku raidījumā Mēlnesības skola - Pāvela Bardina "Krievija 88" (kaut kas tajā modernajā stiliņā starp Blēras raganām un District 9, tikai par krievu neonacistiem) izrādījās diezgan baudāma, martcore, ja neesi redzējis, noskaties, šķiet, ka tev varētu patikt, Fransuā Ozona Rikijs ir neizskaidrojams un neattaisnojams bulšits, tiešām nespēju saprast trosē piekārta zīdaiņa lidināšanos gar griestiem nedz kā jaunu kinovalodu, nedz kā izsmalcinātu ņirgāšanos par veco, bet Almodovara apskāvieni nevienu pašu reizi neizraisīja nevaldāmas smieklu lēkmes, kas līdz šim man šķita viņa dižā talanta galvenā iezīme