ak, jā - aizmirsu pastāstīt, ka piektdien patiešām ieraudzīju Stockman pārtikas veikalā Vitu Matīsu, stumjam iepirkumu ratiņus, platu apmetņveidīgu mēteli, platmali galvā un nemainīgo sāpīga sašutuma izteiksmi sejā. Viņai garām nez vai kāds varētu paspraukties bez miesas bojājumiem.

tas - runājot par šo:



"Vai Latvijā ir kāds, kurš, iepērkoties lielveikalā, nav nonācis situācijā, kad ar ratiņiem nav iespējams tikt uz priekšu, jo eja ir aizbloķēta ar citiem ratiņiem, kuri acīmredzot speciāli nolikti šķērsām? Vai arī — eja ir aizbloķēta ar ratiņiem vienā pusē, kamēr to lietotāja, blenžot uz konservu bundžām, atrodas otrā, klaji ignorēdama visu apkārtnē notiekošo? Lai viņa tevi ievērotu, tev ir ar švunku jāiegrūžas viņas ratiņos vai arī jāsāk skaļi protestēt. Vislabākais variants nupat novērots kādā vecpilsētas lielveikalā — vienā pusē ratiņi, pilni ar kastītēm, un tieši blakus ķeblītis, uz kura stāv veikala darbiniece, kārtojot plauktus — no malas līdz malai eja aizbloķēta. Un atkal — viņa dzīvo pilnīgi savā pasaulē, pasaulē ir vienīgi viņa, viņas plaukts un viņas ratiņi, turpretī to, ka eja veikala klientiem ir pilnīgi aizbloķēta, viņa nepamana vai arī viņai tas ir vienalga. Tā tak pašai ērtāk."

(c) V.Matīsa, no "Dienas"