dienasgramata:

īpaši īsa recenzija par izrādi "Jūlijs" no Gundegas Saulītes, Lauku Avīze:

"Pēc pilnīgā tumsā pavadītām minūtēm, kad noklausāmies sirsnīgu dziesmu krievu valodā ar dažām rupjībām, tukšā telpa iegaismojas, uznāk daiļa būtne, Džilindžera izrādēs tik obligātās ļoti augstu papēžu kurpēs, spirgti dzeltenos toņos veidotā visnotaļ trūcīgā Ilzes Vītoliņas tērpā un sāk runāt. Kristīne Belicka runā daudz un ātri, kam un kādēļ viņa runā – to gan grūti konstatēt. Rupjības birst kā no pārpilnības raga, tad tikai pamanām, ka viņa par sevi runā vīriešu dzimtē, un mazpamazām var atskārst, ka viņa ceļ priekšā kaut ko līdzīgu kāda bomža murgiem monologa formā. Tā arī neizdevās sagaidīt, kad sāksies programmā cildinātā „jaunā drāma”, tikai vārdi, vārdi. Kad stunda jau gandrīz bija apritējusi, skaņu ierakstā sāka ļoti skaļi spēlēt pūtēju orķestris, un spēles laukumā parādījās aktieris Aldis Siliņš, kas ļoti pūlējās izspiest asaras, stāstot par bomža trim dēliem. Beigās abi aktieri saķērās un klamzīgi dejoja tauru skaņu pavadībā. Viss."