Paskatījos lejā pa logu - uz ielas divas kanalizācijas lūkas, divi apaļi vāki, vienādi lieli un pelēki čuguna vāki, cieši līdzās viens otram. Divas paralēlās pasaules, divas pilsētas kanalizācijas sistēmas, citādi taču nebūtu bijis vajadzības rīkot divas vienādas lūkas tik tuvu, vai ne? Tie ir divi ceļi. Paskatos no vienas puses - labais un kreisais ceļš. Paskatos no otras puses - viss ir tieši tāpat, labais un kreisais. Ne vismazākās atšķirības. Pāri ielai iet kāda piedzērusies sieviete, no tāluma nevar redzēt, cik veca vai neglīta, tikpat labi varētu būt jauna un smuka, iet, smagi streipuļojot, tad iespiežas tādā kā šķirbā starp divām mājām. Iespiežas un pazūd. Es labi zinu, ka tur nav nekādu durvju, nedz arī pagalma. Viņa iegāja ēnā, kas veidojās no mājas stūra. Un pazuda. Trešais ceļš.