Tagad jau vairs Īstu Aikido neatradīsi. Tagad par aikido sauc to, ka divi mudaki dauza viens otru ar kājām pa žokli vai salauž viens otram locītavas, vai arī nezinu, ko viņi tur īsti dara, redzējis neesmu.
Bet Īstais Aikido - tas bija pavisam kaut kas cits. Tā būtība slēpās prasmē uzvarēt Naidnieku tā, lai pašam nekas nebūtu jādara. Un nebija pat nepieciešamas ar Naidnieku satikties.
Lūk, piemēram, iet Naidnieks pie jums ar cirvi, lai sacirstu galīgā pakaļā. Bet jūs dzīvojat tādā vietā, ka Naidnieks, kamēr viņš pie jums iet, viņš jau divas reizes iekāpis sūdā, un vēl paslīdējis un iebraucis trešajā sūdā ar visu savu seju. Un nocirtis niknumā sev pirkstu. Kurš te ir uzvarējis? Jūs, protams, esat uzvarējis un iespējams, pats par to nemaz nenojaušat. Tā, lūk, arī ir pati īstākā uzvara.
Vai, pieņemsim, citā gadījumā Naidnieks nolēmis jūs pasūtīt dirst piecos dažādos veidos. Bet jums mobilais ir atslēgts par nemaksāšanu un mājas telefons arī ir atslēgts par nemaksāšanu, bet durvis jūs nevienam vaļā neverat, tāpēc, ka piegriezies jau - staigā te visādi. Naidnieks jums pie durvīm zvana, zvana, dauza, dauza, nu un iekož sev rokā aiz dusmām. Un jūs atkal esat uzvarējis.

(D. Gorčevs, protams)