Vasarā satraukti klausīties cikāžu dziesmās, raugoties tveicīgā tumsā un jūrā, kas dedzina acis.
Rudenī aizmigt un dzirdēt pavērtā logā, kā sitas lietus pret skārda palodzēm un jumtiem.
Ziemā ar draugiem dzert dzeltenu vīnu no melnkoka tasītēm, pusguļus spriežot par dzeju un karu.
Pavasarī pamosties agri no rīta, kamēr visi vēl guļ, pamosties minūtes desmit pirms nāves.