dienasgramata:

lietas, kas aizkustina:
mazi suņi, nē, jebkura vecuma un lieluma suņi, kas gaida savu saimnieku, piesieti pie veikala, pasta vai sociālās nodrošināšanas iestādes durvīm, tas, kā viņi skatās uz ieeju, nekustīgi lūkojas turp, no kurienes jānāk saimniekam, brīžiem pamirkšķinot, brīžiem nevaļīgi pametot bažīgu skatienu apkārt - ja nu saimnieks ir izgājis no citas puses, ja nu viņš ir palaidis garām īsto brīdi, tāda koncentrācija, uzticība un nesamākslotība droši vien ir reti aplūkojama jebkur citur, un arī pats saimnieks savu suni šādu nekādi nevarēs redzēt, ja nu vienīgi slepus apies apkārt un noskatīsies no attāluma, pamanot saimnieku suns vienā mirklī mainās - pasaulē atkal ir kāds, kurš uzņemas atbildību, bet suns nomierinās vai arī gluži otrādi - uzbudinās, vai arī nomierinās un uzbudinās vienlaicīgi, vai arī pārmetoši nopūšas, vai garlaikoti gatavojas mājās iešanai, sāk no tiesas priecīgi luncināt asti vai pat izlikties, ka ir priecīgs, kā nu kurš, taču šajā brīdī visi suņi kļūst līdzīgi - šķirnes baseti un retrīveri, resni buldogi un sīki pluskatas, tādu suni, kas stāv, piesiets pie veikala durvīm un brīžiem jau zaudē pacietību vai nogurst no raudzīšanās vienā virzienā, taču joprojām cenšas un cer, tādu suni es mīlu un cienu