dienasgramata:

Gribat zināt, kas mani mulsina? Visi tie analītiskie komentāri par Dziesmu svētku koncertu māksliniecisko kvalitāti. Es jau pateiktu arī skarbāk, bet diemžēl šos komentārus Cibā sakomentējuši man labi pazīstami cilvēki. Tāpēc - mulsina. Tas, kā var tik ļoti sajūsmināties par kaut ko vienu un un tik iznīcinoši urķēt kaut ko turpat blakus!? Turklāt vēl Cibas formāts uzliek kaut kādu nevērīgas, garāmejošas augstprātības zīmogu: "pirmā daļa, bļa, pizģec, ģībstu, pa vidu malējie nepavilka augšas, beigas - hujņa, labi, ka aizgāju." Mulsina tas, ka parasti cilvēkos es nemanu tādu kategorismu, nemaz nerunājot par to ka pats nekad nespētu būt tik ļoti pārliecināts, vai esmu pareizi sapratis vai saklausījis. Vai tas ir Dziesmu svētku masu gars un forma, kas paģēr no cilvēka tādu fašistisku taisnprātību? Kā saka Rainis: "Pētīt!"