ievelc vēderu, mazo draudziņu
es pie tevis aizgūtnēm skrienu
lai šo neaizturamo ķermeni
atstutētu pret naidīgo sienu
kaut uz neilgi mokošu brīdi
visiem sešiem dāvida stūriem
ķīnas lielajiem pandu lācīšu
kaku notrieptiem raudu mūriem
tam ir jābūt priecīgi mīkstm
jo pa īstam, kā raksta avīzēs
tā no galvas līdz galam un malai
tevi nošaut var tikai uz paģirām
pulksten sešos ar pusi no rīta
tā ir daļa no plebeju gadsimta
otrās trešdaļas pilsētas mīta