dienasgramata:

Janvāris: "Tā, kur ir vakardienas rosols?"

Februāris: "Apnika gulēt. Ticīgam cilvēkam pilnīgi pietiek ar četrām stundām dziļa, veselīga miega."

Marts: "Visu laiku bija ceriiba, ka atnaaks marts. A kas tagad?"

Aprīlis: "Sapnī kopā ar Valsts Prezidenti vadīju televīzijas humora raidījumu krievu valodā. Ļoti nomocījāmies, jo Valsts prezidente ar grūtībām runāja krievu valodā, manus jokus nesaprata, turklāt vēl nez kāpēc nestrādāja ieraksts un atkārtojumu nācās rādīt vēlreiz dzīvajā tiešraidē no kaut kāda blokmāju rajona pagalma, ziemā. Kulminācija bija, kad viņa stāstīja, kā bērnībā ēdusi suņa kakas. Tas turklāt vēl bija arī kulinārijas raidījums, nu, jūs jau zināt - tāds, kurā rāda, kā gatavo ēst. Es domāju, Freids varētu paklusēt."

Maijs: "Kas mani cibā nomāc - tas, ka katru dienu kādam ir dzimšanas diena."

Jūnijs: "Iespējams, būsiet kaut kur jau ievērojuši šo sprigano meitieti, kurš nu jau kādus trīs gadus manāms vienā otrā literārā pasākumā..." (c) K.Vērdiņš

Jūlijs: LETA: "Vīķe-Freiberga apliecināja Latvijas mīlestību, uzsverot, ka, ja ticētu reinkarnācijai un ja būtu izdevība atdzimt šajā pasaulē, viņa vēlētos mūžu atkal pavadīt Latvijā."

Augusts: "Žurnāls «Kas Jauns» šonedēļ vēsta, ka festivāla trešajā dienā pēc mēģinājuma Dzintaru koncertzālē konkursa žūrijas loceklei dziedātājai Valērijai nozagta somiņa, kurā esošā mantība bijusi viena miljona dolāru vērtībā. Somiņā atradusies nauda, viņas un vīra Josifa Prigožina kredītkartes, kā arī jaunā repertuāra dziesmu oriģināli."

Septembris: "Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis žurnālam «Vakara Ziņas» šonedēļ atklājis, ka savulaik piečurājis tāfeles sūkli."

Oktobris: "Es sapnī biju skolā un, starpbrīdī izgājis gaitenī, ieraudzīju virginia_rabbit, sapriecājos, redz, viņa arī ir manā skolā, un nācu klāt, lai draudzīgi apskautu, bet viņa apstājās un neko neteica, tikai pagrieza galvu sānis un izvairījās, lai es viņai nepieskartos."

Novembris: "Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, uzrunājot tiesnešu ārkārtas konferencē, apsveica tiesnešu uzdrīkstēšanos beidzot sākt runāt par lietām, par kurām iepriekš nav ticis skaļi runāts."

Decembris: "Vakar pastā redzēju krievu večiņu, kas sūtīja paciņu uz Ameriku: šokolādes sieriņi Kārums, Laimas šokolāde, melnais balzāms... šodien redzēju tēvu ar dēlu, kas sūtīja paciņu uz Krieviju: latviešu rupjmaize, Laimas šokolāde, dzintara krelles, kurām viņi turpat pie letes uz mazām, izplēstām lapiņām rakstīja, kuras krelles kam domātas, vienām bija uzrakstīts Тёще. Viņiem kaste svēra 6 kilogrami un 200 grami, bet bija jāmaksā kā par septiņiem, tāpēc puiks aizskrēja vēl nopirka konfektes, ko pielikt klāt, lai ir septiņi."