Nepabeigtā dienasgrāmata


18. Jūnijs 2004

(bez virsraksta) @ 01:17

Vai tev nekad nav bijis tā, ka, ejot pa ielu, piepeši sažņaudzas krūtīs kaut kur netālu no sirds, sažņaudzas kaut kāds tāds auksts kamols kaklā, kas atgādina, cik ļoti tev sevis ir žēl, lai gan, nē, "žēl" nav tas īstais vārds, tā ir drīzāk tāda skaudra nojausma par to, ka tu ESI BEIDZIES, VECĪT, nu, ne jau tiešā nozīmē, pat ne tajā, ka tev būtu atlicis maz dzīvot, nu, vienalga, kā rēķini, desmit vai piecdesmit gadi, tur īpašas atšķirības taču nav, bet tas, ka tu ESI BEIDZIES tāds, kāds esi bijis līdz šim, līdz pat pašam pēdējam mirklim, tev kaut kas ir piederējis, kaut kāds domas, jūtas, kaut kāds uztraukums vai bailes, galu galā tev ir piederējusi kaut kāda mīlestība, skaistas meitenes un uzticami draugi, visādas lietas, un tad tu saproti, ka TIEŠI TĀ vairs nekad nebūs, būs labākajā gadījumā atmiņas no tā, kas ir bijis, bet TAS PATS vairs nebūs nekad, tas ir beidzies, tas TU ir beidzies, saproti? Un vēl trakāk, tu ej pa ielu un pēkšņi saproti, ka ar katru mirkli beidzas ne tikai tas, kas ar tevi ir bijis, bet vēl straujāk un neatgriezeniskāk aiziet tas, kas tu BŪTU VARĒJIS būt, ko tu būtu varējis izdarīt, bet nekad vairs neizdarīsi, jo gluži vienkārši laiks ir aizskrējis, vadi ir izrauti, durvis aizslēgtas un apdrošināšanas polise ir iztecējusi, bet vēl trakāk ir skatīties, kā garām iet cilvēki, kuri tev nekad vairs nepiederēs, un šis, varbūt, ir pēdējais mirklis tavā dzīvē, kad tev vēl kaut cik pieder tā tur, piemēram, meitene ar skaistajām krūtīm un skaistajām kājām, un skaisti iedegušo pliko vēderu, meitene, kuru tu nepazīsti un nekad arī neuzzināsi, kā viņu sauc, ko viņa domā un mīl, nu, skaidrs, ka ne tevi, par tevi viņa vispār nenojauš un, re, viņa jau ir tev aiz muguras un viss, tas ir beidzies, aizgājis, neatgriezeniski, tas aiziet aizvien ātrāk un ātrāk, visa tava neizdevusies un nepiepildījusies dzīve aiziet milzu virpulī tev aiz muguras, tādā kā dzelzceļa tunelī, kurā tu biji paslēpies, kad garām traucās vilciens, un tagad tu stāvi, gaisa plūsmas saceltie cigarešu gali un pērnās lapas steidz nopakaļ pēdējam mirdzošajam vagonam, bet tu esi viens pats un priekšā tikai tumsa. Nu, labi, tai vienai meitenei tu vēl vari skriet pakaļ, visu pamest un kā filmās - pieskriet, nolaupīt, sagūstīt, savaldzināt, izstāstīt visu un uz visiem laikiem, bet nekad tu nevarēsi paspēt visu. Vienalga, cik tu paspētu, tu nekad nebūsi visur un ar visiem. Tā reizēm tu ej pa ielu un iedomājies par visām tām skaistajām meitenēm un uzticamajiem draugiem, kas tev nekad mūžā nepiederēs, jo nav tāda mūža, kurā tam visam būtu vieta, nav tāda cilvēka, kuram piederētu tik daudz, un tu saproti, ka tad jau tevis nav vispār. Vispār nav.
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]maigs
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:25
(Link)
Un beigās tu vienmēr paliec viens pats..
[User Picture Icon]
From:[info]smejmoon
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:26
(Link)
par to labāk nedomāt. ietaupās rokas meitenēm.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:30
(Link)
tev labāk redzams
[User Picture Icon]
From:[info]kaitnieks
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:27
(Link)
Tie ir lieliski brīži, lai padomātu par visu to skaisto un nezināmo, kas vēl priekšā.
From:[info]ex_viens978
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:32
(Link)
ziniet, miillie draugi,taa ar galinnu pa malinnu.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:45
(Link)
tā ir kaut kāda paruna?
From:[info]ex_viens978
Date: 18. Jūnijs 2004 - 01:55
(Link)
pabriidins driizaak
[User Picture Icon]
From:[info]swf
Date: 18. Jūnijs 2004 - 02:12
(Link)
atļāvos Jūs piefrendot, cienītais :)
[User Picture Icon]
From:[info]maya
Date: 18. Jūnijs 2004 - 02:26
(Link)
protams, ka tas ir labi uzrakstīts, bet piedod, vienalga nepamet sajūta, ka to ir rakstījis viņš

es nezinu vai tas ir labi
es nezinu vai tā vajag
es nezinu vai to pašu nevar savādāk
From:[info]teeja
Date: 18. Jūnijs 2004 - 07:30
(Link)
nedrīkst sev atļaut tītināt domas ap šito

man vairāk žēl, ka piedzīvojumi pārvēršas par scenārijiem, kaut kā tā
From:[info]lepele
Date: 18. Jūnijs 2004 - 08:14

(Link)
cilvēks piedzimst. un pēc tam viss nākamais ir lēna tuvošanās nāvei, tb, miršana. pa mazam gabaliņam, katru dienu. un šī doma mani apbrīnojami nomierina un pat iedvesmo.

iedvesmo, jo skaidrāk apzinos, ka neesmu mūžīga, un man atvēlētais laika sprīdis nebūtu jāšķiež uz deguna urbināšanu, piemēram:)
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: 18. Jūnijs 2004 - 08:28
(Link)
Lai tu būtu, pietiek ka tev ir viens draugs un viena meitene, nav obligāti dabūt visus. Tagad tu brauc pupās, mīļā aptieka.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 18. Jūnijs 2004 - 08:41
(Link)
es neprasu, ar ko pietiek, es tikai prasu, vai tiešām tev nekad tā nav bjis, ka gribējies visu, nu, pat ne gribējies, bet vienkārši uz kādu mirklīti kļuvis skumji, ka tas viss tā aiziet
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: 18. Jūnijs 2004 - 08:54
(Link)
Man ir bijis tā, ka es saprotu, ka pat vienu cilvēku man nekad nedabūt tik ļoti kā es to gribu. Un ka vienmēr gribēsies vairāk nekā ir.
Nožēlojami, ne? Nekāda vēriena :/
From:[info]murse
Date: 18. Jūnijs 2004 - 09:22
(Link)
un kad tu turi ar abām rokām to, kas ir, bet TIK šausmīgi žēl, ka nav vairāk, tālāk, košāk vai vienkārši pilnīgi citādāk - tā, kā nekad nevarētu nemaz iedomāties - un nebūs arī, jo esi tāds, kāds esi.
dīvains sapnis nepiepildāms pagāja vakar man garām kurlmēma cilvēka veidolā
[User Picture Icon]
From:[info]hellcat
Date: 18. Jūnijs 2004 - 09:42
(Link)
Nē, man nekad tā nav bijis. Es eju pa ielu un saprotu - jā, beidzot tas viss tikai sāksies. Līdz šim tas ir bijis tikai ģenerālmēģinājums.
[User Picture Icon]
From:[info]lavendera
Date: 18. Jūnijs 2004 - 10:28
(Link)
Brīnišķīgi.
TAS VISS BEIDZOT ir garām...

Un priekšā - jaunas durvis.
From:[info]
Date: 18. Jūnijs 2004 - 12:44
(Link)
jā sajūtos kā niecība, pastāvu moš pāries un eju tālāk.
[User Picture Icon]
From:[info]lusis
Date: 23. Jūnijs 2004 - 16:34
(Link)
es atceros ka pat beerniibaa paardziivoju, kad dabuuju pieziimi, ka mana lieciiba nu buus sabojaata un mans liidz tam baltais un tiirais dziivels celjs nu ir samaitaats ar pieziimes klekji.
kad dabuuju fizkultuuraa 4, domaaju - nu mana teicamnieces karjera ir sabojaata un nekad vairs es nevareeshu buut taada pati teicamniece kaa agraak, jo man jau ir bijis vienreiz 4. jau tad tas nepiepildiitais ideaals sapeeja.

tagad grauzh vis kas cits - eispeejams un neispeejams.
ja es buutu piedzimusi teiksim japaanaa, vareetu abs. briivi runaat japaaniski. nebuutu jamaacaas.
ja es laiciigi saprastu, ka vins mani arii, tad varbuut....mmm
un dikti man gribeetos paziit savu teevu jauniibaa un pie skaidra praata.
ai, kaapeec es saaku domaat par visu shito!?

Nepabeigtā dienasgrāmata