Dāmas un kungi!

Jaunība ir mūsu dzīves pavasars. Jaunībā mēs pavadam jautrus un skaistus brīžus, kurus mēs kā sapni atminam līdz vecumam. Jaunībā mūsu sirdis ir ziedoņa varā un jaunās dienas aiziet kā strauja upe.

Nespējam i labi apskatīties, kad jau vienam otram līgaviņa pie sāniem. Kad cilvēks tikai sāk taisīties nopietni ieskatīties dzīvei acīs, jaunība paliek aiz muguras.

Jaunība sniedz un prasa omulību, bezbēdību, prieku un gaviles. Nevelti mūsu dzejnieks J.Rainis saka: "Jauneklim jābūt drošulim, pārgalvim."
Tādi drošuļi, pārgailvji, bezbēži, omulības, prieka un gaviļu mīļotāji bija arī mūsu šīsdienas gaviļnieki.

Neviens nevar teikt, cik ilgi vēl mēs sapņosim mūsu jaunības rožainos sapņus. Varbūt jau rīt kāds gulēs ar Amora cauršautu sirdi.

Tā ar katru dienu paretinās mūsu zaļās jaunatnes rindas.

Bet tas nebūt nekavē šodien vēl mums noskandināt:

"Baudi zaļo jaunību,
Nebēdā par rītdienu."