sapnī aizgājis
putna mīļākais spārniņš
ziemu negaidot

sēkliņu rokā
divas atctiņas sēro
krustknābis miris

divi spārniņi
pāri laukiem skrien klusi
kaķa sapnītis

sāremas salā
lēnām iestājas tumsa
kaķēns pazudis

pulksten deviņi
kaķi saplūst ar tumsu
skatos ekrānā

pavasara rīts
manai mīļajai always
spārniņi vaļā

(Reply to this)

Pirmdien, tas laikam bija pirmdien, katrā ziņā vēl krietni pirms tam, bija palikušas vismaz divas stundas, un mēs ar meiteni nolēmām apmeklēt tikšanos ar visai pazīstamu rakstnieku, tāpēc gājām pa Doma laukumu, un riņķī apkārt baznīcas torņa smailei laidelējās trīs vārnas vai kas nu tie bija par putniem, divi mazi un viens liels, un mēs aptvērām, ka tas lielais tiem mazajiem māca lidot, jo mazie visai neveikli kūlās pa gaisu apkārt tam zelta gailim un ik pa laikam atgriezās drošībā, bet lielais tikai uzkliedz un mēģina viņus piedabūt lidot tālāk, vispār skats bija baiss, jo abi reizē iztēlojāmies sevi viņu vietā.

(Reply to this)