(bez virsraksta) @ 08:22
o, nē, dienas citāts ir šis:
Pupu mizas
Normunds Naumanis, kritiķis
Nu, palaidām rumāņu filmas divus ruļļus nepareizā secībā, nu, tulks apjuka un sāka lasīt ne tās montāžas lapas — kam negadās? Tā tagad taisnojas Baltijas pērles rīkotāji par svētdienas izbojāto Kannu Grand Prix laureātes, Rumānijas filmas 4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas seansu. Neapmierinātajiem skatītājiem piedāvājot trīs iespējas noskatīties šo filmu "seansā kā nākas". Savā ziņā BP saimniekiem taisnība.
Gan Kannās visai bieži gadās tehniskas ķibeles (seansa laikā pārtrūkst filmu lentes, zālē nelaikā iedegas gaismas, seansi kavējas...), un pat mūsu lokālajā svētajā govī Arsenālā arī bieži tā notiek (svētajā govī tālab, ka nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem valsts KM personā, piemēram, augustā piešķīrusi budžeta naudu šiem diviem Latvijas "galvenajiem" kinofestivāliem — šogad nenotiekošajam Arsenālam dodot 60 tūkstošus, bet notiekošajai Baltijas pērlei — tikai 30... Jo BP programma ir realitāte, kamēr A — vien vīzija, tātad festivālus pēc tajos izrādāmo filmu kvalitātes nevērtē, acīmredzot — joprojām vērtē "pēc deguniem"...).
Ja jau par kārtību runājam, tad Venēcijas Mostra/kinoskate vispār ir bēdīgi slavena organizatorisko jautājumu ziņā: ak, šie nesavāktie/nesavācami šarmantie itāļi! Viņgad pat — kādas konkursa filmas radošai komandai aizmirsa rezervēt vietas skatītāju zālē! Nu, un? Vai tāpēc pasaule apgriezās vēkšpēdus? Pats Als Pačino apņirdzās, notupās uz grīdas un savu filmu Venēcijas tirgotājs noskatījās! Nevis brēca un rīkoja kaprīzai megazvaigznei piedienīgu skandālu, dzīdams ārā no krēsla cilvēku, kas viņa vietā bija ērti iekārtojies. Tiesa, Berlīnē organizatoriskas klapatas notiek retāk — vācu pedantisms tak!
Bet es ne par sīkām ķibelēm — galu galā visas šīs idiotiskās noskaidrošanas, kurš festivāls Latvijā ir svarīgāks — Ļipčenko Pērle vai Sukuta Arsenāls (un tagad katrā ierakumu pusē sēdošie berzē rokas, uzskaitīdami, kas kuram nav izdevies un cik reizes neapmierinātie skatītāji sūdzējušies un skandalējuši: te vienam, lūk, kinozālē par aukstu, citam par karstu, te par skaļu skan tulks, te par klusu skan ekrāns un tādā garā!), — tās visas ir pupu mizas, pīļu sūdi uz mūžības vaiga, ja gribat. Galvenais taču — "lai nebūtu kara"!
Es — par mūsu nervu sistēmas izturību.
Es patiešām varu tikai priecāties, ka Baltijas pērles atklāšanas vakars, pateicoties Maiklam Nīmanam un viņa orķestrīša mūziķu koncertam, bija briljants un, kā izteicās kāda Latvijā viens otru tik ļoti mīlošā kinematogrāfiskā korpusa kolēga, — tagad Sukuts varot aiz skaudības kost pirkstos. Un es varu tikai pukoties, ja gadās, lūk, šādas tehniskas problēmas, kas, protams, bojā labi cerēta pasākuma seju jeb reputāciju.
Bet man nenāk ne prātā iedomāties, ka viens vai otrs kinofestivāls būtu mazāk vai vairāk svarīgs Latvijas garīgajai veselībai, ja pametu acis uz parastā kinoteātra repertuāra piedāvājumu, kurā pilnīgi noteikti NEčum un NEmudž no kinošedevriem.
Un ja atrodas (vismaz) divi "kinodulnie" kā Marina Ļipčenko un Augusts Sukuts, kas dara visu iespējamo un vēl drusku vairāk, lai cilvēki Latvijā dabūtu reizi — divas gadā redzēt to, ko piedāvā, velns lai parauj, "visādas tur" Kannas, Venēcijas, Maskavas, Berlīnes, Toronto un klubu sistēmas kinotīkls visā civilizētajā pasaulē, pie kuras mēs vēl nepiederam un diez vai arī kādreiz piederēsim, tad es nudien nesaprotu, kādēļ valsts par kultūru atbildīgajām iestādēm ir jārīko šāda zemiska divu festivālu sarīdīšana — nu, kaut vai ar naudu, biznesa konkurentu skaidrajā valodā runājot?!
Vai mums labu filmu Latvijā par daudz? Mums pārāk bieži tās kā pērles cūkām ber priekšā?
Un tikai nevajag čiepstēt, ka Kultūras ministrijai nav naudas. Pēc budžeta grozījumu naudas sadales redzams, ka nākamgad notiekošajam Berlīnes simfoniķu vienam (!) koncertam Operā 100 tūkstoši "lašu" atradušies ka nemetas (valstiski nozīmīgs pasākums!). O, jā, arī Baltijas pērles viesim Maiklam Nīmanam, mūziķim un teorētiķim, kura ieguldījums un nozīme globālajā kultūrā droši stāv blakus Berlīnes orķestrim (kaut vai to izcilo filmu dēļ, kurās skan Nīmana mūzika!), arī gada sākumā atradās valsts naudiņa — apaļš tūkstotītis! Laikam tāpēc Nīmana orķestris uz Rīgu lidoja no Londonas ar lēto aviokompāniju RyanAir. Bet ir jau labi — vismaz Berlīnes mūziķiem ar EasyJet nebūs jākratās.
Bet Nīmans par Rīgu sajūsmā, tāpat kā Valdis Zatlers par viņa koncertu Pērles atklāšanā. Tas gan netraucēja Kongresu nama taupīgajai direkcijai minūti pēc koncerta beigām piestādīt rēķinu Pērles rīkotājiem — izrādās, Latvijas prezidents ar Nīmanu bulkās un kafijā notriekuši veselus 68 latus! Nu gan džeki atlaiž — vai nezina, ka Latvijā taupības režīms! Mājās nevarēja paēst?
Pupu mizas
Normunds Naumanis, kritiķis
Nu, palaidām rumāņu filmas divus ruļļus nepareizā secībā, nu, tulks apjuka un sāka lasīt ne tās montāžas lapas — kam negadās? Tā tagad taisnojas Baltijas pērles rīkotāji par svētdienas izbojāto Kannu Grand Prix laureātes, Rumānijas filmas 4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas seansu. Neapmierinātajiem skatītājiem piedāvājot trīs iespējas noskatīties šo filmu "seansā kā nākas". Savā ziņā BP saimniekiem taisnība.
Gan Kannās visai bieži gadās tehniskas ķibeles (seansa laikā pārtrūkst filmu lentes, zālē nelaikā iedegas gaismas, seansi kavējas...), un pat mūsu lokālajā svētajā govī Arsenālā arī bieži tā notiek (svētajā govī tālab, ka nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem valsts KM personā, piemēram, augustā piešķīrusi budžeta naudu šiem diviem Latvijas "galvenajiem" kinofestivāliem — šogad nenotiekošajam Arsenālam dodot 60 tūkstošus, bet notiekošajai Baltijas pērlei — tikai 30... Jo BP programma ir realitāte, kamēr A — vien vīzija, tātad festivālus pēc tajos izrādāmo filmu kvalitātes nevērtē, acīmredzot — joprojām vērtē "pēc deguniem"...).
Ja jau par kārtību runājam, tad Venēcijas Mostra/kinoskate vispār ir bēdīgi slavena organizatorisko jautājumu ziņā: ak, šie nesavāktie/nesavācami šarmantie itāļi! Viņgad pat — kādas konkursa filmas radošai komandai aizmirsa rezervēt vietas skatītāju zālē! Nu, un? Vai tāpēc pasaule apgriezās vēkšpēdus? Pats Als Pačino apņirdzās, notupās uz grīdas un savu filmu Venēcijas tirgotājs noskatījās! Nevis brēca un rīkoja kaprīzai megazvaigznei piedienīgu skandālu, dzīdams ārā no krēsla cilvēku, kas viņa vietā bija ērti iekārtojies. Tiesa, Berlīnē organizatoriskas klapatas notiek retāk — vācu pedantisms tak!
Bet es ne par sīkām ķibelēm — galu galā visas šīs idiotiskās noskaidrošanas, kurš festivāls Latvijā ir svarīgāks — Ļipčenko Pērle vai Sukuta Arsenāls (un tagad katrā ierakumu pusē sēdošie berzē rokas, uzskaitīdami, kas kuram nav izdevies un cik reizes neapmierinātie skatītāji sūdzējušies un skandalējuši: te vienam, lūk, kinozālē par aukstu, citam par karstu, te par skaļu skan tulks, te par klusu skan ekrāns un tādā garā!), — tās visas ir pupu mizas, pīļu sūdi uz mūžības vaiga, ja gribat. Galvenais taču — "lai nebūtu kara"!
Es — par mūsu nervu sistēmas izturību.
Es patiešām varu tikai priecāties, ka Baltijas pērles atklāšanas vakars, pateicoties Maiklam Nīmanam un viņa orķestrīša mūziķu koncertam, bija briljants un, kā izteicās kāda Latvijā viens otru tik ļoti mīlošā kinematogrāfiskā korpusa kolēga, — tagad Sukuts varot aiz skaudības kost pirkstos. Un es varu tikai pukoties, ja gadās, lūk, šādas tehniskas problēmas, kas, protams, bojā labi cerēta pasākuma seju jeb reputāciju.
Bet man nenāk ne prātā iedomāties, ka viens vai otrs kinofestivāls būtu mazāk vai vairāk svarīgs Latvijas garīgajai veselībai, ja pametu acis uz parastā kinoteātra repertuāra piedāvājumu, kurā pilnīgi noteikti NEčum un NEmudž no kinošedevriem.
Un ja atrodas (vismaz) divi "kinodulnie" kā Marina Ļipčenko un Augusts Sukuts, kas dara visu iespējamo un vēl drusku vairāk, lai cilvēki Latvijā dabūtu reizi — divas gadā redzēt to, ko piedāvā, velns lai parauj, "visādas tur" Kannas, Venēcijas, Maskavas, Berlīnes, Toronto un klubu sistēmas kinotīkls visā civilizētajā pasaulē, pie kuras mēs vēl nepiederam un diez vai arī kādreiz piederēsim, tad es nudien nesaprotu, kādēļ valsts par kultūru atbildīgajām iestādēm ir jārīko šāda zemiska divu festivālu sarīdīšana — nu, kaut vai ar naudu, biznesa konkurentu skaidrajā valodā runājot?!
Vai mums labu filmu Latvijā par daudz? Mums pārāk bieži tās kā pērles cūkām ber priekšā?
Un tikai nevajag čiepstēt, ka Kultūras ministrijai nav naudas. Pēc budžeta grozījumu naudas sadales redzams, ka nākamgad notiekošajam Berlīnes simfoniķu vienam (!) koncertam Operā 100 tūkstoši "lašu" atradušies ka nemetas (valstiski nozīmīgs pasākums!). O, jā, arī Baltijas pērles viesim Maiklam Nīmanam, mūziķim un teorētiķim, kura ieguldījums un nozīme globālajā kultūrā droši stāv blakus Berlīnes orķestrim (kaut vai to izcilo filmu dēļ, kurās skan Nīmana mūzika!), arī gada sākumā atradās valsts naudiņa — apaļš tūkstotītis! Laikam tāpēc Nīmana orķestris uz Rīgu lidoja no Londonas ar lēto aviokompāniju RyanAir. Bet ir jau labi — vismaz Berlīnes mūziķiem ar EasyJet nebūs jākratās.
Bet Nīmans par Rīgu sajūsmā, tāpat kā Valdis Zatlers par viņa koncertu Pērles atklāšanā. Tas gan netraucēja Kongresu nama taupīgajai direkcijai minūti pēc koncerta beigām piestādīt rēķinu Pērles rīkotājiem — izrādās, Latvijas prezidents ar Nīmanu bulkās un kafijā notriekuši veselus 68 latus! Nu gan džeki atlaiž — vai nezina, ka Latvijā taupības režīms! Mājās nevarēja paēst?
| | Add to Memories | Tell A Friend
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}