Bet daudz patīkamāk ir klausīties, kā Filips Glāss pats izpilda savus skaņdarbus klavierēm solo - viņa pirkstu tehnika nav tik perfekta, lai precīzi atkārtotu tās ātrās pasāžas un mūzika izklausās daudz cilvēcīgāka. Citādi būtu, ja to pašu atskaņotu kaut kāds Kīts Džarets - tā, kā viņš to darīja ar Bahu. Tad būtu tik mehāniski, ka klausoties zobi sāktu sāpēt.